Bordāns tomēr kļuva tikai par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Taču līdz ar to, viņu izvēloties, būs iespēja nodrošināt pēctecību ministrijas darbā pēc Gaida Bērziņa demisijas, skaidroja apvienības līderis Raivis Dzintars. Par uzticību ministram Saeima varētu lemt ārkārtas sesijā nākamajā nedēļā.
Ja J. Bordāna nosaukšana daudz jautājumu nav radījusi, tad lielāku interesi varētu izraisīt ministrijas parlamentārā sekretāra izvēle. VL-TB/LNNK šajā amatā vēlas redzēt zvērināto advokātu un maksātnespējas procesa administratoru Aigaru Lūsi, kuram līdz ar to būs jāatstāj tagadējais darbs, jo parlamentārā sekretāra pienākumi šajā ministrijā ir visai apjomīgi, ieskaitot regulāru dalību Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, kurās šī persona aizstāv ministrijas pozīciju. Parlamentārajam sekretāram ir arī tiesības uzstāties Saeimas sēdēs. R. Dzintars apstiprināja, ka A. Lūsis strādās uz pilnu slodzi un rēķinās ar to, ka «viņu gaida lielas pārmaiņas». Taču kolēģiem šķitis, ka J. Bordāns un A. Lūsis varētu būt ļoti labs tandēms. R. Dzintars atzina, ka ir arī izvērtēta iespēja A. Lūsi izvirzīt par ministru, bet J. Bordānam ir lielāka pieredze. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) parlamentārā sekretāra izvēli uzskata par paša ministra kompetenci, kurā viņš nejaukšoties.
Uz vaicāto, kāpēc apvienība jau pēc vēlēšanām neizšķīrās par J. Bordāna deleģēšanu valdībā, frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis atgādināja, ka G. Bērziņš bija partijas premjera kandidāts un viņam kolēģi toreiz vairāk uzticējās, jo J. Bordāns nebija tik pazīstams. Viņš joprojām nav nevienas apvienības partijas biedrs, bet pārstāv biedrību Demokrātiskie patrioti - to izveidoja bijušie Pilsoniskās savienības biedri, kuri nepieslējās Vienotībai, bet izvēlējās sadarboties ar VL-TB/LNNK. J. Bordāns tāpat kā viņa kolēģi gaidīja, kad VL-TB/LNNK juridiski pārtaps partijā, kurā tad viņi iestātos. Tagad viņam būšot tas jāizdara nevilcinoties, izvēloties vienu no apvienības partijām, kas pat neesot svarīgi - kuru. Politisko karjeru zvērinātais advokāts J. Bordāns uzsāka 5. saeimā, kurā bija ievēlēts no Latvijas ceļa kā viens no jaunākajiem deputātiem.
Vienotības un VL-TB/LNNK sarunās partijas izrunāja arī turpmāko sadarbību koalīcijā, izvērtējot ap desmit nacionālās apvienības iniciatīvu, kuras tā atkal aktualizēja. V. Dombrovskis uzsvēra, ka sarunas bijušas konstruktīvas un tas apstiprinot, ka VL-TB/LNNK vēlas turpināt strādāt valdībā. Par atsevišķiem jautājumiem konsultācijas tikšot turpinātas. Nacionālā apvienība, piemēram, vēlas, lai nekavējoties tiek risināts jautājums par dubultpilsonību, jo Pilsonības likuma grozījumi Saeimā ir iestrēguši. VL-TB/LNNK aicina pārējās iniciatīvas nodalīt un pieņemt pantus, kas regulē dubultpilsonības piešķiršanu, pret ko iepriekš apakškomisijas sēdē ir iebildusi Reformu partija. Taču premjers ar partneriem ir vienisprātis, ka šā jautājuma risinājumu gaida daudzi latvieši ārzemēs un «te ir politiski svarīgi pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu, un mūsu viedokļi pilnībā sakrīt». Izmantojot gadījumu, viņu pašu vārdiem runājot, VL-TB/LNNK vēlas panākt partneru atbalstu vairākiem demogrāfijas pasākumiem, piemēram, demogrāfijas fonda izveidei. Nacionālā apvienība vēlas atjaunot diskusiju par pirmā mājokļa programmu, par ko runāts jau Roberta Zīles ekonomiskajā programmā, kā arī norādījusi, ka «ir nopietnas problēmas ar Nacionālās attīstības plānu», kā sacīja E. Cilinskis. Jautājumā par ebreju īpašumu restitūciju abas partijas jau pirmdien vienojās, ka koalīcija par to lems pēc tam, kad Ebreju kopiena būs tikusies ar Saeimas frakcijām.