Zaudētā cīņa
A. Brazauska sirds apstājās sestdienas vakarā. 2008. gadā viņam tika atklāts vēža paveids limfoma, bet 2009. gadā bijušajam prezidentam konstatēja prostatas vēzi. Pēdējo izdevās uzveikt, tomēr limfoma izrādījās sīkstāka par A. Brazauska dzīvību.
«Viņš bija vēsturiska personība un labs politiķis, kurš grūtos laikos uzticīgi strādāja Lietuvas labā,» sacīja Valds Adamkus, kurš 1998. gadā Lietuvas prezidenta amatā nomainīja A. Brazausku. Arī Latvijas augstākās amatpersonas izteikušas dziļu līdzjūtību Lietuvas tautai un A. Brazauska tuviniekiem. «Neapšaubāmi Lietuvas patriota A. Brazauska vārds ir ierakstīts Baltijas valstu jaunāko laiku vēsturē,» līdzjūtības vēstulē raksta Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
A. Brazausks dzimis 1932. gada 22. septembrī Rokišķos. Viņš ieguvis inženiera grādu Kauņas Politehniskajā institūtā, iestājies Lietuvas Komunistiskajā partijā un pakāpeniski virzījies pa politiķa karjeras kāpnēm. 1965. gadā A. Brazausks tika iecelts par Lietuvas celtniecības ministru. 1987. gadā kļuva par Lietuvas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāru, kurš atbildēja par enerģētiku. Kad Lietuvā sākās nacionālās atdzimšanas pirmais periods, 1988. gadā tika ievēlēts par Lietuvas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, raksta Delfi.lt. Parādoties nacionālās atdzimšanas kustības Sajūdis mītiņā, viņš izteica vēlmi pēc lielākas autonomijas no Maskavas.
Patriotiskais komunists
1989. gada decembrī A. Brazausks paziņoja, ka Lietuvas Komunistiskā partija atdalās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas. Vēlāk šis politiskais spēks transformējās par Lietuvas Demokrātisko darba partiju.
1990. gadā līdz Sajūdis triumfam vēlēšanās vadīja Augstāko padomi. 1990. gada 11. martā Lietuva pasludināja neatkarību. 1992. gada oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās Demokrātiskā darba partija izcīnīja uzvaru, A. Brazausku ievēlēja par Seima priekšsēdētāju. 1993. gada 14. februārī tika pārliecinoši ievēlēts par Lietuvas prezidentu. 1998. gadā viņš nolēma nekandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu un pameta politiku.
A. Brazauska prezidentūras laikā no Lietuvas izveda pēdējos Krievijas karavīrus, tika uzsākts ceļš uz ES un NATO. Lielu sabiedrības kritiku viņš saņēma 1995. gadā, kad vizītes laikā Izraēlā visu lietuviešu vārdā atvainojās par līdzdalību holokaustā.
2001. gadā kā sociāldemokrāts atgriezās premjerministra amatā, ko ieņēma līdz 2006. gadam.