Kopā ar meistariem
Protams, var strīdēties līdz nemaņai, vai piecu cilvēku žūrija, ko vada irāņu māksliniece un režisore Širina Nešata (žūrijā ir arī filipīniešu režisors, tunisiešu scenārists un režisors, kritiķis no Austrijas un itāļu režisors, kuru vārdi pat latviešu kinokarsējiem maz ko izteiks), maz ir spējīga būt «objektīva» un no šādas filmu gūzmas izvēlēties vienu (!) balvu katram no filmu formātiem - īsfilmām līdz 29 minūtēm, vidējām filmām (līdz 52 min) un pilnmetrāžas filmām (pāri 52 min) neatkarīgi no to žanra. Šoreiz Latvijai patiešām ir svarīgs pats piedalīšanās fakts, jo Pakalniņas filma ir nokļuvusi ļoti labā kompānijā - jo Horizontos startē tādi pasaulē atzīti bezkompromisa kino meistari kā Rustams Hamdamovs (īsfilma Briljanti ar Renāti Ļitvinovu), superilgstrādātājs 102 gadus vecais Manuels de Oliveira ar pavisam svaigu darbu, franču «kinoporno» provokatore Katrīna Breijā ar filmu Dusošā princese un citas slavenas kino personības.
Otrs brīnums, par kuru arī nav šaubu, - Kventina Tarantīno izvēle galvenās skates žūrijas priekšsēža lomai. Jo Kventins taču vienmēr ticis uzskatīts par «Kannu atklājumu un īpašumu»! Un vēl šādā kompānijā - ar meksikāņu scenāristu Giljermo Arjagu, franču režisoru Arno Deplešēnu, amerikāņu komponistu Deniju Elfmenu un dieviem itāļiem - Luku Gvadanjīni un Gabriēli Salvatoresu. Vienīgā pērle sājā vīru pulkā - Krievijā strādājošā angļu - lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkunaite.
Vairāk nekā intriģējoša
Galvenajā konkursā atlasītas 22 filmas - starp tām franču «joprojām enfant terrible» Fransuā Ozona Pods (ar Katrīnu Denēvu un Žerāru Depardjē mūziklā), izcilā gleznotāja Džūliana Šnābela jaunais darbs Mirāls, Japānas kulta režisora Takasi Mijikes 13 slepkavas, amerikāņu intelektuāļa Dārena Aranofska Melnais gulbis (ar Natāliju Portmani un Vensānu Kaselu), lieliskās stilistes Sofijas Kopolas Kaut kur (ar Stīvenu Dorfu), Francijā strādājošā irāņa Abdelatifa Kešiša Melnā Venera, izcilā mockumentary meistara krieva Alekseja Fedorčenko spēlfilma Auziņas (ar Viktoru Suhorukovu), neekranizējamā Parfimēra autora Toma Tikvera Trīs un eleganti vardarbīgā ķīnieša Cuja Harka Detektīvs Dī un rēgu liesmas noslēpums. Programma izskatās vairāk nekā intriģējoša.
Bieži vien tiek aizmirsts kāds būtisks fakts - Venēcijas kinofestivāls notiek pasaulē joprojām visprestižāko mākslas un arhitektūras izstāžu jeb tā dēvētās Venēcijas biennāles ietvaros. Tās pašreizējais direktors Paolo Barata kopā ar kinofestivāla vadītāju Millera kungu strikti postulē, ka «Venēcija ir un paliks festivāls kinematogrāfam kā mākslas formai». Atšķirībā no Kannu glamūra un pēdējos gados īpaši aktīvās koķetērijas ar Holivudu vai Berlīnes pārlieko politisko angažētību. No šī skatpunkta loģiski izriet, ka realitātē Venēcija patiešām ir vienīgais izņēmums starp sakompromitējušamies izcilībām. Starp citu, pierādījums tam, ka Millers nemānās un Lido salā visu nosaka māksla, nevis draugu būšana, ir fakts, ka Dārena Aranofska «jocīgais trilleris par balerīnām» - filma Melnais gulbis - burtiski pēdējā mirklī no konkursa listes izstūma Venēcijas direkcijas (un publikas) absolūtā mīluļa aktiera un nu arī režisora Džordža Klūnija debijas filmu Amerikānis.
Trešais brīnums ir tāds, ka visi Venēcijā cer sagaidīt, ka savu jauno filmu līdz 1. septembrim, kad Lido sākas festivāls, būs pabeidzis kinovizionārais ģēnijs režisors Terenss Maliks. Venēcijas biennāles filmu programmu direktors Marko Millers: «Maliks ir ārpus jelkādas konkurences, pat ja viņa filma būs neveiksme. Nebūsim naivi - visiem taču ir skaidrs, ka ir liela atšķirība, vai kļūdās Pikaso vai kāds stiprs, bet vienkārši profesionālis.»
Festivālu pasaules dekadences galvaspilsētā mūžīgi slīkstošajā Venēcijā 11. septembrī noslēgs britu avangardistes Džūlijas Teimores Šekspīra Vētras ekranizācija.