«Pagaidām esmu konsultants. Augustā manā ģimenē gaidāms pieaugums, tāpēc uz Kijevu es varētu pārcelties tikai pēc dēla piedzimšanas,» skaidro Kalniņš.
Viņa nokļūšana jaunizveidotajā Ukrainas hokeja klubā Budiveļņik, kurš nākamajā KHL sezonā būs viens no diviem līgas jaunpienācējiem, sanākusi kurioza. «Maskavā bijušie Atllant kolēģi man nāca klāt un apsveica kā jauno Budiveļņik ģenerālmenedžeri. Pats biju neizpratnē, jo zināju, ka ar Aināra Bagatska starpniecību, kurš no basketbola aprindām pazīst Budiveļņik īpašniekus, par mani ir interese, tomēr sarunas vēl nebija notikušas. Orientējos uz ģenerāldirektora amatu, jo pirmajā gadā biju klāt pie Rīgas Dinamo dibināšanas, tāpēc pārzinu organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Ģenerālmenedžera amats tomēr ir pilnīgi atšķirīgs, jo paredz sastāva komplektēšanu. Kad Budiveļņik pārstāvji ieradās pie manis uz sarunām, viņiem tūlīt izskaidroju savu darbības lauciņu.» Neskaidrība radusies tāpēc, ka basketbolā ģenerāldirektors nodarbojoties arī ar sastāva komplektāciju. Komandā ir divpadsmit spēlētāju un noslodze nav tik liela.
«Pirmajā sadarbības posmā Budiveļņik konsultēšu arēnas rekonstrukcijas veikšanā, piegādāšu laukuma apmales, ledus tīrāmās mašīnas, inventāru un visu citu nepieciešamo. No tā savs labums būs arī Latvijas uzņēmējiem, jo, piemēram, hokeja formas Budiveļņik iepirks pie Andreja Silavnieka Sports Lukss.» Paralēli tiešajiem pienākumiem Mārtiņš izglītošot Budiveļņik hokeja lietās. «Kaut arī šajā projektā apgrozās pietiekami ievērojamas naudas summas, Budiveļņik īpašnieki nevēlas šķiesties ar finansēm. Ģenerālmenedžera amatā ir nolīgts Oļegs Kuprijanovs no Magņitogorskas Metallurg, taču, saņemot pieprasījumu par konkrēto spēlētāju, viņi prasa arī man, vai viņš ir tās naudas vērts. Es savukārt ar savu paziņu loku cenšos izdibināt šī spēlētāja patieso vērtību.»
Latvijas līdzjutējus interesē, vai Kijevas klubā varētu iekļauties kāds no Latvijas hokejistiem. «Ja es tik tiešām būtu ģenerālmenedžeris, tad šī varbūtība būtu ļoti liela. Problēma ir tā, ka līdz 28 gadu sasniegšanai spēlētāji paliek Rīgas Dinamo īpašumā arī kā brīvie aģenti. Piemēram, pēc Krievijas tirgus cenām Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs Rīgas Dinamo spēlē gandrīz vai par velti. Ja kāds KHL klubs piedāvās viņiem līgumu, domāju, ka Dinamo nebūs problēmu pielikt pie algas pēc KHL likumiem noteiktos 20 procentus, un Laurim ar Miķeli būs jāpaliek Rīgā. Skaidrs, ka Budiveļņik varētu samaksāt vairāk, bet pirmā roka ir Dinamo.»
Aiziešanu no Rīgas Dinamo Kalniņš skaidro ar vadības maiņu klubā. «Man būtu grūti strādāt vienā komandā ar pašreizējiem Dinamo vadītājiem Zigmāru Priedi un Gunti Ulmani. Mūsu viedokļi krasi atšķiras.»
Runājot par Budiveļņik, Mārtiņš lieto bijušā Rīgas Dinamo prezidenta Viestura Koziola terminu «biznesa projekts».
Kā zināms, Dinamo Rīga galvenais akcionārs Juris Savickis uzskata, ka Dinamo vēl ilgu laiku būs investīciju projekts. «Ir nepieciešama sava arēna. Esmu pārliecināts, ja Dinamo būtu sava halle, varētu izdzīvot arī bez Itera Latvija naudas,» pārliecināts ir Kalniņš.