Līdz šim arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem to biedriem ir piemērojams PVN atbrīvojums. Finanšu ministrijas pārstāve Maija Straupmane norāda, ka tas rada neatbilstību ar Eiropas Savienības Padomes PVN direktīvu, kas šādus atbrīvojumus neparedz: «Regulējuma mērķis ir veikt grozījumus PVN likumā, saskaņojot to ar normatīvo regulējumu PVN direktīvā, un vienlaikus izpildot Latvijai ar PVN direktīvu uzliktos pienākumus.»
Dienas aptaujātie namu apsaimniekotāji gan norāda, ka šis jaunievedums ir acīmredzama valsts budžeta lāpīšana. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka 2016. gadā fiskālā ietekme varētu būt 9,6 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 22 miljoni. Likuma grozījumu anotācijā uzsvērts, ka tie īpaši attiecas uz dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem un nomniekiem, pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām un to biedriem, kā arī pašvaldībām. Dienas sarunās ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem gan atklājas, ka pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību un atšķiras interpretācijas, kā likuma grozījumus uztvert.
«Ir jātiek skaidrībā, kas ar PVN tiks aplikts, jo šobrīd pārvaldīšanas maksā ietilpst arī uzkrājumi remontdarbiem un kredīta maksājumi. Turpmāk pārvaldīšanas maksa būs jāsadala daudzās mazās vienībās, no kurām kāda daļa tiks aplikta ar PVN,» Dienai stāsta Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Viņaprāt, ja viesnīcu pakalpojumiem ir samazināta PVN likme, tāda - 12% - būtu jāpiemēro arī namu apsaimniekotājiem. «Pie samazinātās likmes dzīvokļu īpašnieki sevišķi neciestu. Tagad pastāv bažas, vai nesāksies shēmošana, jo ir arī tādi mazie pārvaldnieki, kuri nav PVN maksātāji. Negribētos, ka zem liela uzņēmuma sāktu veidot mazas biedrībiņas. Gribot salāpīt budžetu, var radīt lielu problēmu,» norāda Ģ. Beikmanis, kurš ir apņēmības pilns vēl pacīnīties, lai PVN likme tiktu samazināta.
Sadārdzinājums mazāk attieksies uz tiem, kuru līgumā ar apsaimniekošanas firmu ir izdalīta atsevišķa pārvaldīšanas pakalpojumu pozīcija. Ja ēkas pārvaldības līgums ar firmu nav noslēgts, summa, kas tiek aplikta ar PVN, būs lielāka, Dienai prognozē SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes loceklis Artis Rimma. No 623 mājām, ko šis uzņēmums apsaimnieko, pārvaldības līgumi noslēgti 85%, bet jau šobrīd tiek prognozēts, ka šādus līgumus nevarēs noslēgt ar 49 māju iedzīvotājiem, jo tajās ir neprivatizētie pašvaldības dzīvokļi. «Šie likuma grozījumi mazliet sakārtos tirgu. Likuma izpildi prasa no juridiskajām personām, bet jau divdesmit gadu daudzi iedzīvotāji nav sanākuši kopā un pieņēmuši lēmumus par pārvaldības līguma noslēgšanu. Šīs lietas sakārtosies daudzās Latvijas pilsētās, jo līdz šim esam dzīvojuši diezgan sociālistiski. Tie laiki, kad pārvaldnieks atnāks un pateiks - šogad mainām jumtu, bet nākamgad skursteni, ir beigušies,» uzsver A. Rimma.
Liepājas uzņēmuma vadītāju satrauc vēl kāda problēma, kas būtu jārisina likumdevējiem - no kurienes ņemt naudu, lai samaksātu PVN arī parādnieku vietā, jo ir skaidrs, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasēs nodokli neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji apsaimniekotājam būs šo summu ieskaitījuši. Emocionāli un dzēlīgi valdības lēmumu raksturo SIA Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs: «Baigie malači! Šī ir viegli inkasējama nauda, jo neprasīs jau no mūsu 7000 klientiem, bet no mums. Mēs ilgi mēģinājām panākt, lai maksājumi vispār būtu piedzenami, tagad arī PVN būs jāsamaksā neatkarīgi no tā, vai maksājums ir saņemts.» Šobrīd uzņēmumam debitoru parādi ir 1,7 miljoni eiro. A. Gontarevs uzskata, ka valdībai, šo lēmumu pieņemot, bija jāapņemas līdz spēkā stāšanās brīdim atrisināt jautājumus par parādu piedziņas nodrošināšanu, bet nekas tāds netiek solīts.
Pagaidām atšķiras uzņēmumu provizoriskie aprēķini, par kādu summu varētu sadārdzināties rēķini. Dažādu uzņēmumu pārstāvji Dienai nosauca atšķirīgas summas par 50 kvadrātmetru dzīvokli - no nedaudz vairāk par diviem eiro līdz pat 5-6 eiro mēnesī. Uzņēmēji arī ironiski izsaka pateicību, ka šoreiz izmaiņas pieņemtas ar laika rezervi un tām var paspēt sagatavoties, jo esot bijuši arī gadījumi, kad ap Ziemassvētkiem pieņemtas izmaiņas spēkā stājas jau ar 1. janvāri.