Ar grozījumiem paredzēts, ka budžeta izdevumi šogad būs 4,96 miljardi latu, bet deficīts, kuru finansēs ar ārvalstu aizdevumu līdzekļiem, sasniegs 7% no iekšzemes kopprodukta jeb gandrīz 850 miljonus latu. Lielākais samazinājums salīdzinājumā ar pērn decembrī jau apstiprināto valsts budžetu skāris pamatbudžeta izdevumus, kuri apcirpti par 310 miljoniem latu. E.Repše par budžeta grozījumu pieņemšanu valdībā un virzīšanu uz Saeimu piektdien bija optimistiski noskaņots. Viņa skatījumā valdība grozījumus pieņems maija beigās un parlamentā tie tiks iesniegti vēl jūnija sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām.
Vienošanos par sociālo izdevumu cirpšanu valdība plāno panākt otrdien - piektdien izskatītie priekšlikumi liecina, ka lielākie upuri būs jānes valsts sociālajiem pabalstiem, kas saistīti ar bērnu kopšanu. LM piedāvā no 1.septembra uz pusi samazināt māmiņu algu strādājošajiem vecākiem, pilnībā atteikties no piemaksas pie bērna piedzimšanas pabalsta (100 latu par pirmo bērnu, Ls 150 - par otro, Ls 200 - par trešo un katru nākamo bērnu), kā arī atteikties no valsts ģimenes pabalsta (astoņi lati) maksāšanas par bērniem, kuri vecāki par 18 gadiem, bet turpina mācīties. Valdība uzskatīja, ka ar šo samazinājumu nepietiek. Viens no risinājumiem premjera Valda Dombrovska (JL) skatījumā ir noteikt, ka izmaiņas pabalstos ir spēkā no 1.jūlija.
Budžeta grozījumi tiek veidoti, ņemot vērā prognozes, ka IK kritums būs 12%. Ekspertu vērtējumi par ekonomikas lejupslīdi gan ir pesimistiskāki. Latvijas Banka pēc jaunākajām prognozēm lēš, ka IK kritums šogad sasniegs 16%. Tas var nozīmēt, ka valdībai ap rudeni var nākties lemt par vēl lielāku tēriņu samazināšanu.