Kanādiešu atbildes soļi
Teksasas uzņēmums JCM Industries, kas ražo armatūras izstrādājumus, iespējams, būs spiests atlaist darbiniekus. Iemesls ir nevis krīze, bet ASV ekonomikas stimulu plāns tās pārvarēšanai. Uzņēmuma vadītājs Rons Kolinss The Financial Times stāsta, ka firma, protams, cieta no kredītu krīzes un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas, bet ātri pārorientējās no vietējā tirgus uz eksportu, atrada partnerus Kanādā un Meksikā un turpināja darbu. R.Kolinsam izdevās ne tikai noturēties uz ūdens, bet pat nezaudēt nevienu no 140 darbiniekiem. Taču tikai līdz brīdim, kad stājās spēkā stimulu plāns, kurā Kongress bija iekļāvis Buy American normas.
Februārī apstiprinātā 700 miljardu dolāru ekonomikas stimulu plāna 1605.punkts paredz, ka būvuzņēmumi, kas saņem valdības finansiālo palīdzību, valsts ēku būvniecībā, remontā vai uzturēšanā drīkst lietot tikai ASV ražotu dzelzi, tēraudu un rūpniecības izstrādājumus. Šī norma pēdējā brīdī tika papildināta ar vairākiem punktiem, kuru uzdevums bija panākt plāna atbilstību ASV starptautiskajām saistībām (piemēram, likumdevēji plānā ierakstīja, ka 1605.punkta prasības nav spēkā, ja attiecīgie izstrādājumi nevar tikt saražoti ASV pienācīgā apjomā vai kvalitātē). Tomēr izrādījās, ka praksē šīs atrunas nereti pārtop par tukšiem vārdiem, jo liela daļa finansējuma tiek sadalīta ar štatu valdību starpniecību, kuras neuzskata starptautiskos līgumus par saistošiem.
Rezultātā daudzi ārvalstu, īpaši Kanādas, uzņēmumi nonāca situācijā, kad sadarbība ar ASV vairs nebija iespējama, jo biznesa partneru pienākums ir iepirkt amerikāņu preci. Kanādas rūpniecības ministrs Tonijs Klements šonedēļ apmeklēja Vašingtonu, lai ar Kongresa un prezidenta administrācijas locekļiem pārrunātu izveidojušos situāciju. «Kanādas valdību tas uztrauc. Mēs savas bažas esam pauduši gan privāti, gan publiski,» teica T.Klements.
Kanādas pašvaldības, kuru teritorijās darbojas no protekcionisma cietušie uzņēmumi, ir spērušas atbildes soli un tagad boikotē amerikāņu preces, arī JCM Industries ražotās. «Mēs esam uguns joslā. Ja tas tā turpināsies, tad par to nāksies maksāt ar darbavietām,» saka R.Kolinss. Citiem vārdiem, zaudēts tiks tieši tas, ko Buy American autori vēlējās pasargāt.
Uzņēmēji aicina rīkoties
Uzņēmēji gan ASV, gan Eiropā trauksmes zvanus zvanīja jau sen. Itālijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Emma Marsegaglija atklātā vēstulē Lielajam divdesmitniekam (G20) pirms samita Londonā ieteica «skaidri parādīt, ka viņiem nav nodomu atkārtot vienu no smagākajām Lielās depresijas laika kļūdām». G20 līderi, ieskaitot ASV prezidentu Baraku Obamu, vārdos patiešām apliecināja apņēmību nepieļaut «protekcionisma rēga» atgriešanos. Taču darbos viss palika pa vecam.
ASV Tirdzniecības palāta neslēpj satraukumu - tās vadītājs Tomass Donahjū pagājušajā nedēļā biznesa forumā Soltleiksitijā kritizēja Buy American, norādot, ka normas amerikāņu biznesam nebūt nepalīdz un rada saspīlējumu attiecībās ar Kanādu. Palāta publicēja arī prezidentam Barakam Obamam adresētu vēstuli, kurā norāda, ka «prasības ļoti būtiski ietekmē projektus, kurus administrē vietējās valdības, kas noved pie tirdzniecības apjomu samazināšanās un zaudētām amerikāņu darba vietām». Uzņēmēji aicina prezidentu panākt, lai arī vietējie amatvīri ņem vērā ASV saistības Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma un citu starptautisku aktu ietvaros. Prezidents viņiem pagaidām nav atbildējis.