Bremzes ieslēdza ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kura pārraudzībā ir Parex valstij piederošo akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA). A.Kampara bankai un vēl trim institūcijām neilgi pirms sapulces nosūtītā vēstule, kurā viņš izteica bažas par akcionāru iecerētā lēmuma - atbalstīt Parex eiroobligāciju emisiju 370 miljonu eiro apmērā - pieņemšanu, bija iemesls, kāpēc to atcēla. Ministrs šaubījās par vērienīgās obligāciju emisijas pamatotību un vērsa uzmanību uz faktu, ka informāciju par to saņēmis tikai divas dienas pirms sapulces. Skaidru atbalstu tobrīd nebija devusi arī otra bankas īpašniece ERAB. Vainīgais ministra neinformēšanā bija šonedēļ amatu zaudējušais PA valdes loceklis par Parex atbildīgais Mihails Pietkevičs (TP). Lēmumprojekts par obligācijām pie M.Pietkeviča bija nostāvējis divas nedēļas. Apzinātā informācijas slēpšanā ministrs M.Pietkeviču nevaino, taču Dienai atzīst, ka tas bija būtisks iemesls, kāpēc M.Pietkevičs zaudējis uzticību.
Šobrīd jautājums par eiroobligācijām atkal aktualizējies - 29.janvārī notiks atkārtota bankas akcionāru ārkārtas sapulce, kurai jāizlemj, vai dot zaļo gaismo parādzīmju emisijai. Piektdien A.Kampars Dienai vēl nedeva skaidru atbildi, vai parādzīmju emisiju atbalstīs un dos akceptu PA kā bankas akcionāram ārkārtas sapulcē balsot par to izlaišanu. No viņa teiktā gan izrietēja, ka tagad obligāciju emisiju viņš sliecas atļaut, jo bankas vadība priekšlikumu uzlabojusi, uz pusi samazināts arī emisijas apjoms - akcionāru sapulcē tiks piedāvāts izlemt par jaunu Parex eiroobligāciju izlaišanu līdz 175 miljoniem eiro, to veicot vairākos laidienos. Obligāciju dzēšanas termiņš - divi gadi, ienesīgums - 5% gadā.
Iecerētā obligāciju emisija līdzekļus no valsts neprasa, to izlaišanu bankas vadība piedāvā, lai atrisinātu Parex likviditāti jeb naudas pietiekamību. Proti, ar eiroobligācijām banka cer aizstāt lielos depozītus (virs miljona latu), lai tā mazinātu risku, ka brīdī, kad Parex tiks atcelti ierobežojumi, no bankas netiktu izņemti lieli naudas līdzekļi. Precīzu lielo depozītu apmēru banka neatklāj, taču noprotams, ka to summa veido nepilnus 300 miljonus latu. Vairāk nekā divas trešdaļas no šiem depozītiem ir nerezidentu, Krievijas un NVS valstu noguldītāju nauda. Bankas vadība cer, ka daļa lielo noguldītāju būs ar mieru savus depozītus aizstāt ar parādzīmēm. Tiesa, visi nav tik optimistiski. Kāds no valdības speciāli Parex izveidotās darba grupas locekļiem Dienai atzina, ka ir šaubas, vai noguldītājus šāds bankas piedāvājums vispār interesēs un, vai tas nebūs tikai pliķis Parex sejā. Ja tikai sīka daļa no lielo depozītu īpašniekiem būšot gatavi obligācijas pirkt, Parex sev radīšot negatīvu skanējumu.
Obligāciju emisija nav saistīta ar bankas kapitāla pietiekamību, kas aktualizēsies vēlākais pēc auditēto pērnā gada rezultātu paziņošanas. Tos banka sola pēc dažiem mēnešiem. Tiesa, pēc vairāku ar Parex saistītu avotu Dienai sniegtajām ziņām, bankas neauditētie zaudējumi pērn bijuši 107 miljoni latu. Lielāko daļu no tiem (95 miljonus latu) veidojot uzkrājumi sliktajiem kredītiem. Procentos par Valsts kases bankā noguldītajiem depozītiem (670 miljoni latu) Parex valstij pērn samaksājusi ap 40 miljonus latu, bet nodokļos budžetā ieskaitīti vēl ap 13 miljoni latu. Oficiāli Parex vadība neauditētos zaudējumus nekomentē.u