Stokholmā pirmo reizi startēji parkā, speciāli ierīkotā lodes grūšanas sektorā?
Līdzīgās sacensībās biju startējis citā Zviedrijas pilsētā Karlstādē. Tad pirmo dienu startējām parkā, bet otro jau stadionā. Stokholmā organizatori bija pacentušies, ar kravas automašīnām savedot smiltis un ierīkojot pārvietojamās tribīnes. Sanāca vismaz 500 skatītāju.
Tik nopietnā konkurence nebiji startējis?
Jā, pilnīgi noteikti. Personiskais rekords sešiem dalībniekiem bija pāri 22 metru atzīmei vai arī tuvu tam (polim Tomašam Majevskim 21,95 m un amerikānim Raienam Vitingam 21,97 m - aut.).
Startēji, lai gan apzinājies, ka cirkšņa savainojumu var tikai saasināt?
Man nebija izvēles, jo pretējā gadījumā mani uz lieliem mačiem vairs neaicinātu. Pirms Eiropas čempionāta savainojuma dēļ neaizbraucu uz sacensībām Spānijā. Organizatori bija tik dusmīgi, ka solījās mani vairs neaicināt. Ej nu viņiem pierādi, ka ārstē savainojumu. Līdzīgi varēja būt ar Dimanta līgas mačiem. Man gan tā dīvaini sanācis. Kad pavasarī vajadzēja sacensības, tad bija grūti sameklēt. Tagad esmu traumēts un šosezon vairs nestartēšu, bet piedāvājumi birst no visām pusēm.
Cirksnis joprojām sāp?
Stokholmā startēju pēc pretsāpju injekcijas saņemšanas. Cirksnis tik ātri nesadzīst, nepieciešams laiks. Daktere Līga Cīrule man neiesaka turpināt sezonu, jo varot būt tikai sliktāk. Labāk ir izārstēties un tad atgriezties veselam sektorā.
Ieskatoties Stokholmas protokolā un IAAF rangā, jāsecina, ka pasaules lodes grūšanā toni nosaka amerikāņi?
Viņiem viss notiek kā fabrikā. Ražo tikai grūdējus vienu aiz otru. Amerikā attīstība notiek pēc principa, ka izdzīvos stiprākais. Viņi trenējas grupā, vājākie atbirst.
Kāpēc ASV ir tik augsts līmenis lodes grūšanā?
Viņiem tehnoloģija ir visaugstākajā līmenī. ASV lodes grūdēji pārtiku tikpat kā nelieto - tikai speciālos kokteiļus, kas satur proteīnus un citas organismu spēcinošās vielas. To, ko es panāku, apēdot kaudzi ar kartupeļiem, viņi panāk, izdzerot vienu kokteilīti. Amerikā sportistu vajadzībām strādā speciālas laboratorijas. Vēl pirms neilga laika Jamaikas skrējēji īpaši nespīdēja ar augstiem rezultātiem. Kad no amerikāņiem iepirka aparatūru, tā viena gada laikā nokļuva spicē.
Ko pats lieto pārtikā?
Ēdu visu to pašu, ko pārējie Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Kad esmu pie vecākiem Mārupē, tad tēva sarūpēto gaļu. Viņš man ir mednieks. Tagad ir bebru laiks. Ui, cik garda gaļa!
Tēvs arī bija sportists?
Profesionālā līmenī viņš nav startējis, taču līdz vidusskolas beigām nodarbojies ar cīņas sporta veidiem.
Paskaidro, kāpēc spēkavīru sacensību dalībnieki nevarētu ar tevi konkurēt sektorā?
Laba rezultāta sasniegšanai ir jājūt lode. Bez tā nekas nesanāks. Ir bijuši gadījumi, ka lodes grūšanas sektorā spēkus izmēģina kārtīgi muskuļu kalni. Spēka viņiem noteikti ir daudz vairāk nekā man, taču lode tālāk par 18 metriem nelido. Manā gadījumā trumpis ir ātrums.
Tehniskajā izpildījumā jūti vēl rezervi?
Šosezon sasniedzot personisko rekordu 21,63 metrus, grūdiens pašam likās tik viegls... Tādi arī ir paši labākie mēģinājumi. Ja sanāk, tad man tehnika ir ļoti laba. Treneris teica, ka manu 21,63 metrus tālo grūdienu varētu aprakstīt mācību grāmatās un videoierakstā rādīt jaunajiem lodes grūdējiem.
Kurš vecums lodes grūdējiem ir piemērotākais?
No 27 līdz 35 gadiem. Man ir 29 gadi, tā kā var teikt, ka īstais laiks tikai tagad sācies. Esmu apsteidzis pilnīgi visus, kuri man bija priekšā jauniešu un junioru vecumā. U-20 un U-18 čempionātos holandietis Rutgers Šmits visus uzvarēja, bet viņš tā arī neiekļuva lodes grūšanas elitē. No mana gadagājuma vienīgi baltkrievs Pāvels Ližins turpina startēt visaugstākajā līmenī.
Paskaidro, kas īsti notika Eiropas čempionātā pirms pēdējā grūdiena, kad tiesneši tevi aizkavēja?
Dīvainākais, ka viens no tiesnešiem ieslēdza laika skaitīšanas ierīci un aicināja mani sektorā, bet otrs divas reizes mani apturēja. Savu rīcību viņš pamatoja ar to, ka esot saņēmis rīkojumu no televīzijas operatoriem apturēt lodes grūšanas sacensības, jo sākusies apbalvošanas ceremonija. Tajā paša laikā kārtslēcēji turpināja sacensības. Gribētos uzzināt, no kuras valsts bija tiesnesis, kurš man ieslēdza sarkano gaismu. Pirmajā reizē biju ļoti noskaņojies, varbūt pat uz zeltu.
Guntis Peders televīzijā izteicās, ka Urtāns esot ļoti lokans...
Tā arī ir. Lokans tik tiešām esmu. Ja vajag, varu parādīt špagatu. Pirms sacensībām amerikāņi ar interesi skatās, kādus iesildīšanās vingrinājumus es izpildu. Viņiem viss ir orientēts tikai uz spēku.
Kas nepieciešams, lai lodi grūstu tālu?
Gribasspēks, jo daudz un nopietni jāstrādā treniņos. Sacensības jau ir kā balva par treniņos pavadīto laiku. Krievijā bija daudz talantīgu lodes grūdēju, bet daudzi no viņiem ir pazuduši. Augstu rezultātu nevar sasniegt vienā vai divās sezonās. Jābūt pacietīgam, tiecoties uz izvirzīto mērķi.
Sacensībās vairs nestartēsi, bet bārdu neesi nodzinis?
Vasaras sākumā apsolīju, ka bārdu nodzīšu tikai pēc medaļas izcīnīšanas liela mēroga sacensībās. Nedaudz ar šķērēm jau pielaboju, bet nost dzīt nevaru.
Nākamsezon galvenās sacensības ir pasaules čempionāts Dienvidkorejā. Būs grūti aizsniegties līdz medaļai...
Pirms tam jau vēl būs Eiropas ziemas čempionāts Parīzē.
Tad jānovēl nākamajā ziemā palikt bez bārdas!
Tas būtu labi.