Atbalsta ne pirmoreiz
Šogad aprit 20 gadu kopš Japānas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Dāvinājuma pasniegšana 9. martā Latvijas Universitātes Austrumāzijas pētniecības institūtā ir sākums gadadienas atcerei plānoto pasākumu sērijai.
Visnotaļ raibais un plašais jauniegūtās literatūras klāsts - Japāņu valodas mācību grāmatas un vārdnīcas, daiļliteratūra, fotoalbumi, praktisku padomu grāmatas, bērnu literatūra un japāņu komiksi manga, ko sarūpējis Japānas fonds, Izdevēju asociācija kultūras apmaiņas veicināšanai, kā arī Japānas vēstniecība, - patlaban gulst LU Humanitāro zinātņu fakultātes plauktos, taču no 2013. gada grāmatas atradīsies jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā un būs pieejamas visiem interesentiem.
«Dāvinājums ir ievērojams, jo ļoti papildina Austrumāzijas pētniecības institūta bibliotēku, kas vairs nav tik maza,» Dienai stāsta LU Āzijas studiju nodaļas lietvede, lektore Līga Rozīte. Japāņu valodas speciāliste atzīst, ka vēl nav paguvusi izpētīt pilnīgi visu ieguvumu, taču ir skaidrs: «Liela daļa grāmatu noderēs, lai studenti varētu turpināt iesākto, kā arī sākt pētniecisko darbību akadēmisko studiju ietvaros.»
Pašlaik Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā japāņu valodu un kultūru studē 82 jaunieši. Šis nav pirmais šāda veida atbalsts no Japānas puses, stāsta L. Rozīte: «No Japānas vienmēr ir bijis liels atbalsts viņu tautas valodas un kultūras studijām: ar Japānas fonda palīdzību mēs pasūtām grāmatas valodas mācībām, tiek piešķirtas stipendijas studijām Japānas augstskolās, lai pēc tam jaunieši atgrieztos Latvijā un turpinātu popularizēt viņu kultūru.»
Sajust Japānas pievilcību
Japānas vēstnieks Latvijā Takasi Osanai, kurš svinīgi pasniedza dāvinājumu, ar Dienas starpniecību pauž pateicību «Latvijas valdībai un cilvēkiem par siltajiem atbalsta apliecinājumiem un līdzjūtības pilnajām vēstīm» saistībā ar nesen notikušās zemestrīces ārkārtīgi nopietnajiem postījumiem. Uz jautājumu, kas attīstītajai Japānai šķiet saistošs sadarbībā ar krietni mazāko Latviju, viņš atbild: «Kultūra neatkarīgi no valsts mēroga ir valsti veidojošais visbūtiskākais kodols. Es uzskatu, ka, iepazīstinot Latvijas cilvēkus ar Japānas kultūru, kā arī mums, japāņiem, izzinot Latvijas kultūru, tiek veicināta savstarpējā saprašanās, tādējādi vēl vairāk attīstot Japānas un Latvijas attiecības dažādās jomās.» Vēstnieks atgādināja, ka pērn LU tika pasniegtas 75 grāmatas, kas bija dāvinājums no Nippon fonda: «(..) Vēlamies pēc iespējas vairāk cilvēkiem ar grāmatām par Japānu, japāņu daiļliteratūru, foto albumiem un komiksiem ļaut sajust Japānas pievilcību un izzināt dažādus Japānas aspektus.»
Trīs gadus gaida izdošanu
Dāvinājuma pasniegšanas pasākumā bija arī Edgars Katajs, viens no pirmajiem japāņu valodas un kultūras celmlaužiem Latvijā. Japāņu un Ķīnas valodas speciālists tulkotājs novērtē LU ieguvumu, taču tajā pašā laikā atzīst, ka ir nopietni trūkumi latviski tulkotās japāņu literatūras laukā. «Viduslaiku japāņu literatūra vispār nav aiztikta,» viņš min piemēru. Pats no japāņu un ķīniešu valodas iztulkojis aptuveni 16 grāmatas. Pērn apgāds Valters un Rapa izdeva E. Kataja tulkoto darbu Zīdkoka zaros. Japāņu tautas pasakas. «Pasakas ir tautas dvēseles spogulis, un, lai arī japāņu pasakās realitāte ļoti sajaukta ar fantastiku, tās sniedz plašu informāciju par japāņu dzīvesveidu,» teic tulkotājs. Pēc šī darba gan neesot noskaņojuma sākt nākamos, jo pasakas dienasgaismu ieraudzījušas tikai pēc triju gadu gulēšanas izdevniecības plauktā. Tulkotājs apzinās pašreizējo situāciju grāmatizdevniecībā, tāpēc pauž cerību, ka nākotnē viss nokārtosies un jaunie japāņu valodas pratēji, kuru, viņaprāt, Latvijā jau kļūstot par daudz, pievērsīsies tieši tulkošanas darbiem.
Kā vienas no veiksmīgākajām jaunās paaudzes tulkotājām E. Katajs min Ilzi Paegli-Mkrtčjanu un Lindu Galvāni. Liels zaudējums Latvijas kultūrā - tulkotājas Gunas Eglītes pāragrā nāve: «Viņa bija liela speciāliste japāņu dzejas jomā.» E. Katajs, kurš 2001. gadā saņēma augstu Japānas valdības apbalvojumu - Svētā dārguma ordeni - par izciliem nopelniem japāņu valodas un kultūras popularizēšanā un ir Latvijas un Japānas biedrības dibinātājs, par aktuālajiem notikumiem Japānā teic, ka tie valsti «stipri atsviedīs attīstībā», taču tajā pašā laikā japāņi protot savstarpēji saliedēties un tikšot galā. «Būt mierīgākiem un nekašķēties,» lūk, kas latviešiem jāmācās no japāņiem.