Pēc būvnieku ieceres, darbiem jābeidzas pēc 11 mēnešiem, taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālisti ir pārliecināti, ka tik īss termiņš nav reāls, jo pirms būvdarbu sākšanas šajā nozīmīgajā vietā noteikti jāveic arheoloģiskā izpēte. Kā uzsver VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, tā ir Rēzeknes viduslaiku priekšpils teritorija ar bagātīgu kultūrslāni, kas vēl nekad nav pētīts, tāpēc arheoloģiskā izpēte varētu ilgt pāris mēnešu, bet, ja atklāsies interesantas vēstures liecības, vēl ilgāk.
Nopietns kultūrslānis
Purvainajā ieplakā blakus pilskalnam, kur paredzēts būvēt centru, patlaban aug reti krūmāji un atrodas pilsētnieku nelikumīgi iekārtotie mazdārziņi, taču tā ir divu svarīgu valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu - Rēzeknes pilsdrupu un Rēzeknes viduslaiku pils - aizsardzības zona. Arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā pēdējo reizi veikti tikai 1980.-1982. gadā arheologa Ēvalda Mugurēviča vadībā. Tad tika konstatēts, ka viduslaiku pils ierīkota latgaļu vēlā dzelzs laikmeta (IX-XII gs.) pilskalna vietā, iegūts gandrīz 300 senlietu, vairāk nekā 3500 keramikas lausku un citas liecības, kas apstiprina to, ka XV un XVI gadsimtā Rēzekne bija viens no svarīgākajiem vācu ordeņa nocietinājumiem pie Livonijas austrumu robežas. Rēzeknes priekšpils teritorijā varētu tikt atrasts aizvēstures, viduslaiku un agro jauno laiku kultūrslānis, tāpēc pirms būvniecības būtu nepieciešams noskaidrot iespējamā kultūrslāņa raksturu, veicot pārbaudes izrakumus, kuru rezultāti noteiktu turpmākās izpētes nepieciešamību un raksturu. Pieminekļu sargus satraukuši būvnieku iecerētie termiņi. «Tas nav reāli, es gribētu ticēt, ka pašvaldība, kas ir pasūtītājs, to saprot,» saka VKPAI Latgales reģionālā inspektore Ināra Juškāne.
Investīcijas attīstībai
Rēzeknes pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Petkevičs atzīst, ka vieta Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra būvei neesot izvēlēta nejauši, jo pilskalna un Rēzeknes upes tuvums varētu būt interesants gan ēkas nākamajiem saimniekiem, gan arī tūristiem. Netālu no šejienes atradīsies arī nākamās jaunās būves - koncertzāle un gājēju iela. Arī arhitekta iecere esot veiksmīga, jo ieslīpie, ar zāles, šajā gadījumā ilgi ziedošo laimiņu segumu apaudzētie jumti iederēsies pilsētas vēsturiskajā ainavā. Kā uzsvēra J. Petkevičs, šis projekts Rēzeknei ir ļoti nozīmīgs arī tajā ziņā, ka pašvaldības līdzfinansējums tā īstenošanā ir tikai 430 000 latu, savukārt finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir vairāk nekā pieci miljoni latu. Šajā ekonomiskajā situācijā tās ir lielas investīcijas, kas ļaus sakārtot pilsētvidi, darot to pievilcīgāku gan pašiem rēzekniešiem, gan pilsētas viesiem.
«Mēs apzināmies šīs vietas vēsturisko nozīmi, taču pašvaldībai nav līdzekļu, lai paši veiktu arheoloģisko izpēti, tāpēc ietvērām to kā obligātu nosacījumu potenciālajam būvniekam. Vai termiņi ir reāli? Paskatīsimies, vai tajā vietā vispār kaut kas ir. Ja nekas īpašs netiks atrasts, būvniecību varēs sākt ātrāk,» saka J. Petkevičs.
Ināra Juškāne gan ir pārliecināta, ka šīs teritorijas arheoloģiskā izpēte varētu nest interesantus atradumus, tāpēc aicina arī sabiedrību rūpīgi sekot projekta gaitai. «Mēs piekāpāmies šai būvei uz vēstures rēķina, jo Rēzeknē jau nemaz nav tik daudz brīvu vietu celtniecībai, taču ar stingru noteikumu, ka arheoloģiskajai izpētei jābūt nopietnai, jo arī patlaban, apstrādājot mazdārziņus, ir visādi atradumi. Ja būs pārkāpumi, inspekcija šo projektu apturēs,» saka VKPAI inspektore.