Irbītem virsū necels
Starp pamanāmākajiem priekšlikumiem ierindojama uzņēmuma Šarlotes centrs (ŠC) iecere apbūvēt skvēru Dailes teātra priekšā. 2002.gadā domes izsludinātajā konkursā attīstītāja piedāvājumu šeit celt atpūtas, veselības, biroju, tirdzniecības un izstāžu kompleksu ar apakšzemes autostāvvietu atzina par labāko, taču līdz būvniecībai netika, jo 2004. gadā laukumu starp Bruņinieku, Brīvības un Šarlotes ielu atzina par neapbūvējamu publisko ārtelpu. Tagad ŠC lūdz domei mainīt zonējumu, lai varētu būvēt daudzfunkcionālu ēku.
«Mākslinieka Irbītes piemineklis paliks savā vietā. Reiz bija piedāvājums piemineklim sagādāt ērtības, uztaisīt nojumi, lai viņam lietus nelīst uz galvas, bet šī doma ir atmesta,» teic attīstītāja pārstāvis Voldemārs Freivalds, nozīmīgākas detaļas par projektu gan neatklājot, atrunājoties, ka ideja jau prezentēta pirms astoņiem gadiem.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti uzskata, ka šajā vietā būvniecība nebūtu jāatļauj, apliecina tā pārstāve Solvita Kalvīte. Tiesa, izšķiroša būs deputātu nostāja.
Pašvaldības opozīcija ir pret, kā iemeslus minot gan veidu, kā projekts tiek virzīts, gan tā saturu. «Šis skvērs ir jāsakārto, bet vai mums ir vajadzīgas šādas ēkas bez ekonomiska pamatojuma. Tirdzniecības centri ir sabūvēti gana daudz, turklāt blakus ir tirgus, bet biroju telpas jau tagad Rīgā stāv tukšas,» saka PS deputāte Antra Sakne. Jautājums par skvēra apbūvi nav izskatīts nevienā komitejā, kas neliecinot par «tīru sirdsapziņu». Vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) viedokli, kura vadītajai partijai 2006. gadā V. Freivalds ziedoja 10 000 latu, pirmdien Diena nesagaidīja.
Vēsturiski šajā vietā skvēriņš nav pastāvējis, atzīmē Rīgas Tehniskās universitātes profesors Uģis Bratuškins, taču nebūtu pareizi tādēļ vien to aizbūvēt, ignorējot Dailes teātra klātbūtni. Viņaprāt, situācija nav viennozīmīga un prasās pēc īpašas izpētes. Departaments uzstāj, ka jautājums jāskata pilsētas arhitekta kolēģijā.
Kādi vēl priekšlikumi?
Centrālais tenisa klubs grozījumos grib mainīt aiz Latvijas Nacionālā teātra esošo tenisa kortu atļauto izmantošanu no publiskās uz centra apbūvi. J. Mottem piederošais Namsaimnieks 9, kas nomā īpašumu Vecrīgā, Kalēju ielā pie 13. janvāra ielas, vēlas lai zemes gabala izmantošana atbilstu nomas līguma mērķim - tirdzniecības un pakalpojumu centra būvniecībai. Valsts nekustamie īpašumi, Biznesa centrs Zaķusala un Ē. Teilāns no 3 līdz 25 vēlas palielināt atļauto stāvu skaitu plānotajā konferenču centra izbūves vietā Zaķusalā. N. Ušakova padomnieks gatavs izskatīt arī kompromisa risinājumu. Savukārt G. Bojāra pārstāvētā kompānija Business Real Estate I&B piedāvā teritorijā starp Jelgavas, Buru ielu un Kīleveina grāvi palielināt apbūves intensitāti līdz 160% un stāvu skaitu no četriem līdz sešiem.