.. Sazināšanās ar viņiem iznāk pavisam reta, ja nu vienīgi lūkojoties Skype programmas izplūdušajā ekrānā. Pārsteidzoši un skumji, bet liela daļa no viņiem latviski vairs nerunā pat ar saviem vecākiem - viss angļu valodā. Skumji lūkoties no Latvijas aizbraukušo jauniešu galerijās draugiem.lv, kur viņu bērna dzimšanas dienā virs tortes ir uzraksts Happy birthday!. Neviļus nākas domāt, ka otrais Latvijas emigrācijas vilnis ir vēl postošāks nekā pirmais, kas grāva un postīja pēc Otrā pasaules kara. Atbrauc tāds bērniņš uz Latviju pie vecvecākiem, kas neprot angliski, - ko tad? Un te nu būtu jāsaņemas visām omītēm, babiņām un vecmāmiņām, pildot savu patriotisko uzdevumu Latvijas valsts un tautas priekšā - nelauzīties angliski, bet, par spīti «gudro bērnu» aizrādījumiem, spītīgi mazulim mācīt senču zemes valodu, audzināt šīs zemes patriotismu. Kaut tieši šīs valsts valdības nesaprātīgās rīcības dēļ viņa vecāki bija spiesti doties svešumā. Kas to lai zina, varbūt pēc daudziem gadiem tieši Latvija būs zeme, kur šis jaunais cilvēks gribēs atgriezties, meklēs savas saknes, taču nepratīs ne vārda latviski. Vecvecākiem tagad būtu jāpilda neiespējamā misija. Jābūt tiem, kas spēj domāt tālāk par degungalu un rītdienu. Domāt perspektīvā, palūkoties tālāk, varbūt pat pāri savam mūžam, vēl tālāk, kad viņu vairs nebūs blakus. Un ne jau tikai tiem, kam lemts sāpīgais liktenis mazbērniņu sagaidīt piedzimstam svešā zemē. Viņiem jāspēj pārvarēt rūgtumu, neticību, ko pašlaik, ekonomisko krīžu mudžeklī, daudzi jūt pret Latvijas valsti un tās valdību. Jāspēj audzināt mazbērnos to, ko varbūt nav paspēts ieaudzināt savos bērnos. Trīs pamatvērtības: Dievs, Daba, Darbs.
Svecīšu liesmiņas Lāčplēša dienā, 18. novembra sarīkojumi, dievkalpojumi. Atnāk tāds mazulis no bērnudārza vai skolas ar mirdzošām actiņām, stāsta par skolas pasākumu, bet mājās viņu sagaida norūpējusies, trīs darbos pārskrējusies mamma, kura 18. novembrī nedomā nekur doties, jo ir brīvdiena, kad var atpūsties, saraut mājas darbus. Kas dosies ar mazo uz Brāļu kapiem pie Mātes Latvijas? Kas viņam pastāstīs savas dzimtas stāstu? Lūdzu, omīt, tikai n esaki, ka esi nogurusi, kaut arī tagad visbiežāk arī vecāsmātes ir strādājošas. Lūdzu, vectētiņ, ja tu vēl esi, nesaki, ka tev sāp kājas vai jāskatās kārtējā sporta spēle TV. Jums ir misija - ne tikai savu mazbērnu, bet arī Latvijas priekšā.