Gama ieguvusi tiesības īstenot TEC-2 rekonstrukcijas projektu, kas ilgs trīs gadus un izmaksās 245,89 miljonus latu. Uzņēmuma valdes loceklis publiski izteicies, ka būvdarbu veikšanai vajadzēs 500 strādnieku, kurus piesaistīs no Latvijas būvkompānijām. Taču, ja mēneša laikā neviens nepieteiksies uz izsludinātajām vakancēm, darbiniekus vajadzēšot meklēt trešajās valstīs, visticamāk, Turcijā.
Liela diskriminācija
Gan ministrija, gan arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) prasību zināt turku valodu uzskata par diskriminējošu.
«Prasība obligāti zināt turku valodu ir diskriminējoša. Tādēļ jāpieprasa nodrošināt tādas prasības amata kandidātiem, lai uz tiem varētu kandidēt arī Latvijas speciālisti,» V. Dombrovska viedokli pauž viņa preses sekretāre Līga Krapāne. Pēc viņas teiktā, EM no Latvenergo pieprasījusi paskaidrojumus par šo situāciju un uzdevusi to nekavējoties risināt.
Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis vērtē, ka loģiski būtu, ja darba devējs pieprasītu kādu no Eiropas Savienības valstu valodām, kas nav ne turku, ne krievu valoda. «Pēdējo astoņpadsmit gadu laikā krievu valodu skolās mācījušies aptuveni tikai 35 procenti. Tādēļ arī šī prasība ir liela diskriminācija,» saka A. Kursītis.
Likumdošana paredz, ka ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu pārstāvjiem, strādājot Latvijā, jālieto valsts valoda tādā apjomā, lai veiktu profesionālos pienākumus, vai arī jānodrošina tulks. Pretējā gadījumā var tikt piemērots 25-50 latu sods, atkārtoti gada laikā - 100-200 latu liels sods.
«Turku uzņēmumam neizbēgami būs vajadzīgs tulks, lai sazinātos ar valsts iestādēm un Latvenergo vadību. Kādēļ tas nevarētu tulkot arī vietējiem inženieriem,» jautā Valsts valodas centra pārstāvis.
Kritērijs - kvalifikācija
Ekonomikas ministrs Artis Kampars veidu, kā novērst radušos situāciju, pagaidām nevēlējās komentēt. Tomēr, viņaprāt, loģiskākais risinājums būtu atsaukt obligāto turku valodas prasmi, jo kritērijam darbinieku atlasē vajadzētu būt kvalifikācijai. «Loģiski, ka darbus, kuri ir atbilstoši vietējā darbaspēka spējām, vietējiem būtu arī jāveic,» uzskata ministrs.
Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) informē, ka līgumos drīkst noteikt, kāda valoda būs darba procesā. Šajā gadījumā būtu normāli, ja Latvenergo, slēdzot līgumu ar Turcijas uzņēmumu, noteiktu prasību runāt latviski, uzskata IUB vadītājs Andrejs Tiknuss.
Vai Latvenergo, izsludinot iepirkumu, bija izvirzījis kādas prasības attiecībā uz latviešu valodas prasmēm, Dienai neizdevās noskaidrot, jo energokompānijas pārstāvi, kurš solīja to noskaidrot, vēlāk vairs nevarēja sazvanīt.