Taču, kā novēroja Diena, pat strādājot pie VDI - iestādes, kas valstī atbildīga par darba aizsardzības likumu ievērošanas kontroli -, būvnieki nebaidās pārkāpt likumu un pret ķiveres lietošanu izturas kā pret formalitāti. Kāds celtnieks strādāja bez tās un, tikai pamanījis sev pievērsto uzmanību un to, ka pārkāpums tiek iemūžināts, nozuda aiz stūra un pēc mirkļa atgriezās ar spilgti zaļu ķiveri galvā.
Fotogrāfijas, kurās pārkāpums fiksēts, Diena nosūtīja VDI, kas sākusi izmeklēšanu. Iestādes pārstāvis Uģis Kozlovskis, komentējot situāciju, atzīst - lai arī celtniecības uzņēmuma darbinieki pie VDI ēkas ir kā zem lupas, jau vairākkārt fiksēti pārkāpumi: «Ir skumji, ka lielākas bailes rada inspektors soģa tēlā nevis risks iegūt kādu smagu traumu. Tas parāda attieksmi pret savu veselību. Kamēr baidīsies no inspektora, nevis no iespējama nelaimes gadījuma, tikmēr nekas nemainīsies.» VDI pārstāvis arī norāda, ka tikai ar sabiedrības līdzdalību un pārkāpumu fiksēšanu iespējams mainīt uzskatus par darba aizsardzības un darba tiesisko jautājumu svarīgumu.
Slinkuma upuri
VDI ēkas balkonus atjauno SIA Babītes būve, kas izvēlēta iepirkuma kārtībā, līguma kopējā summa ir 78 tūkstoši eiro ar PVN. Ar uzņēmuma pārstāvjiem Dienai sazināties neizdevās; par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu tam draud brīdinājums vai naudas sods, kas konkrētajā gadījumā var sasniegt 70-700 eiro. Darba aizsardzības speciālists, SIA Darba aizsardzības administrācija vadītājs Jevgēnijs Oboļevičs norāda, ka būvnieku vidū arvien izplatītāka ir tendence ieviest iekšējās sankcijas par darba aizsardzības prasību neievērošanu: «Piemēram, ģenerāluzņēmēji piemēro sankcijas apakšuzņēmējiem, arī darba devēji soda pašus darbiniekus - ja alga pārsniedz minimālo, pārkāpuma gadījumā no tās var ieturēt konkrētu summu vai, piemēram, neizmaksāt bonusus.» Speciālists skaidro, ka ķiveres lietošana esot drošības minimums: «Pārkāpumi visbiežāk notiek slinkuma dēļ - slinkums uzlikt ķiveri vai, veicot kādus darbus, aiziet pēc palīginstrumenta. Cilvēks subjektīvi pieņem lēmumu neievērot darba aizsardzības prasības, taču nepiedomā par celtniecības specifiku - kādu brīdi viņš strādā vienā vietā, bet pēc piecām minūtēm - jau citā, kur notiek paaugstinātas bīstamības darbi.»
Nelaimes gadījumu skaits darbavietās arvien palielinās. Šogad darbā gājuši bojā 33 cilvēki, liecina pēdējā VDI apkopotā statistika, trešdaļai no viņiem iestājusies dabiskā nāve. Pērn šajā laika posmā miruši 14 nodarbinātie. Nedaudz gan samazinājies darbā gūto smago traumu skaits - 2013. gadā savainojās 150 cilvēku, šogad - 129. Dati rāda, ka priekšmetu uzkrišana ir viens no biežākajiem nelaimes gadījumu veidiem. Piemēram, šogad kādam būvniekam uzkrita ekskavatora kauss, vēl kādam palīgstrādniekam - koks. Dzīvībai bīstamu situāciju piedzīvoja kāds gados jauns metinātājs, kad, pārtrūkstot stiprinājumiem, cietušajam virsū uzkrita metāla konteiners.
Bīstami visiem
VDI apdzīvotais K. Valdemāra ielas nams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tā tiesiskais valdītājs ir Labklājības ministrija, pārvaldītājs un apsaimniekotājs - VSIA Šampētera nams. Uzņēmuma valdes locekle Inese Muhka atklāj, ka sākotnēji bijis paredzēts atjaunot visu fasādi un nomainīt logus, taču līdzekļu trūkuma dēļ pēdējā brīdī nolemts renovēt tikai ielas pusē esošos balkonus, jo tie atradušies avārijas stāvoklī un apdraudējuši garāmgājējus: «Atsedzot balkonus, tika konstatēts, ka nesošās konstrukcijas ir neapmierinošā stāvoklī, turklāt tās ir saistītas ar iekštelpām. Atklāts, ka arī ielas fasādes dzega ir neapmierinošā stāvoklī un, iespējams, atlūzas birušas arī no tās.» Renovācijas darbi tikuši apturēti, un sasaukta būvsapulce, kurā pieņemts lēmums atsegt sijas balkoniem pieguļošajās iekštelpās, kuru stāvoklis izrādījies bīstams VDI darbinieku drošībai, tāpēc dažu darba vietas tikušas pārvietotas uz citām telpām.