Īpaši ES fondu jautājumiem izveidota valdības darba grupa saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) viedokli par to, kā Latvija iecerējusi pārdalīt līdzekļus nākamajā ES fondu plānošanas periodā. EK piedāvājusi pamainīt Latvijas sākotnējās ieceres, tāpēc nolemts vislielāko palielinājumu 127 miljonu eiro apmērā piešķirt pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām, uzsvaru liekot uz inovatīvās uzņēmējdarbības veicināšanu. Ņemot vērā EK rekomendācijas, par 23 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu sociālajā fondā, lai Latvija aktīvāk risinātu jauniešu bezdarba problēmas, kā arī bērnu nabadzību.
Kaut gan konkrētus skaitļus premjerministrs Valdis Dombrovskis nenosauc, viņš atzīst, ka EK iebilst pret Latvijas ieceri ievērojamu finansējuma daļu novirzīt transporta infrastruktūrai. «Mēs uzsvērām nepieciešamību ieguldīt ceļos, jo īpaši reģionālajos, EK iebilda, tomēr domāju, ka vairāk vai mazāk mums izdosies šo pozīciju nosargāt,» stāsta premjers. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards Dienai atklāj, ka viss vēl nav zaudēts: «Jautājums par ceļiem vēl ir sarunu procesā.» Latvija visos iespējamos līmeņos un formātos reģionālo ceļu attīstību ir definējusi kā kritiski svarīgu prioritāti. «Mēs to neredzam tikai kā izdevumu pozīciju, tas ir faktoru kopums, kas ļauj risināt ekonomiskās un reģionālās attīstības, sociālās iekļaušanas un daudzus citus jautājumus,» skaidro A. Eberhards un norāda, ka EK ir izvērtējusi fondu ieguldījumu ceļu attīstībā visās ES valstīs un «viens no viedokļiem ir tāds, ka ieguldījums ceļos nav priekšnoteikums darbvietu radīšanai un izaugsmei». A. Eberhards saka - Latvija patlaban cenšas apliecināt, ka mūsu valstī ceļi ir līdzeklis, «kā nodrošināt mobilitāti un iespēju iedzīvotājiem nonākt līdz darbavietām vai precēm līdz tirgiem».
Latvija ar ES fondu palīdzību bija iecerējusi vismaz daļēji īstenot Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iekļautās prioritātes. Tomēr ne viss, kas mūsu valstij liekas nozīmīgs, tāds izskatās arī EK. Saņemti vairāki aizrādījumi, piemēram, Latvija pārāk maz grasās atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Pārāk niecīgs uzsvars esot likts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Vēl EK pārmet, ka valdības izstrādātajā plānā trūkst skaidras enerģētikas stratēģijas, kā arī pārāk mazs uzsvars esot likts uz vidi. Savukārt veselības jomā vairāk būtu jāfokusējas uz veselības aprūpes pieejamību tiem, kam draud sociālā atstumtība, uzmanību pievēršot tieši lauku iedzīvotājiem. EK aicina tik daudz neaizrauties ar ostu un lidostu infrastruktūras attīstīšanu.
Arī FM pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai norāda, ka NAP un EK pozīcija brīžam ir diametrāli pretēja. Šāda situācija atklājas ne tikai transporta infrastruktūrā: «NAP paredz vairāk naudas investēt kultūrā, taču EK pozīcija ir pilnīgi cita - vajadzētu izvairīties no ES naudas tērēšanas šajā nozarē, jo tas ir nacionāls jautājums.»
Sagaidāms, ka vēl novembrī turpināsies diskusijas, un precīzs Latvijai pieejamais finansējums būs zināms gada sākumā. Jāatgādina, ka nākamais ES fondu plānošanas periods sāksies nākamgad un ilgs līdz 2020. gadam. Kopumā visām ES dalībvalstīm tiks piešķirts 325,1 miljards eiro (228,4 miljardi latu). Latvijai tiks apmēram 4,5 miljardi eiro (3,1 miljards latu).