Degvielas tirgus pārzinātāji atzīst: tā kā degvielas cenas nosaka globālie procesi, valstu rokās tikpat kā nav instrumentu, kā tās var bremzēt benzīna sadārdzināšanos. To var darīt ar nodokļu sloga mazināšanu, taču Latvija, kā zināms, nolēma iet citu ceļu, no šā gada sākuma līdz 22% paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tas arī atsauksies uz benzīna cenām, audzēs inflāciju un bremzēs ekonomikas izaugsmi, norāda eksperti.
Vaino arī frančus
No ārējiem faktoriem degvielas cenas ietekmē valūtas kursa svārstības un naftas cena starptautiskajās biržās. Vēl pirms pāris mēnešiem barels naftas biržā maksāja 75-80 ASV dolāru, tagad - virs 90 ASV dolāriem. Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko stāsta, ka cenas sāka pieaugt pēc tam, kad OPEC (naftas eksportētājvalstu organizācija) noraidīja cerības par naftas ieguves apjomu palielināšanu. Laikā, kad naftas patēriņš pasaulē pieaug spēcīgā Ķīnas un Indijas pieprasījuma dēļ, viena no OPEC esošajām valstīm nāca klajā ar vēsti, ka pasaules ekonomika bez dramatiskām sekām var pārdzīvot arī 100 dolāru par naftas barelu. Spekulantu pieprasījums pēc naftas ASV biržās sāka pieaugt cerībā, ka pēc kāda laika to varēs pārdot dārgāk, saka Z. Vaikulis. Pieauga naftas eksports no Eiropas, tādēļ Eiropā degviela palika mazāk, tas rezultējās ar cenas pieaugumu. «Arī Francijas nesenie streiki izjauca produkta pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Degvielas uzpildes stacijas bija sausas, radās nepieciešamība tām piegādāt degvielu lielākos apjomos, nekā ierasts, kas rezultātā ietekmēja produkta pieejamību Eiropas tirgos,» Dienai norāda Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns. Vainojama arī ziema, kas ar auksto laiku un sniegputeņiem atnāca samērā agri un palielināja pieprasījumu pēc degvielas sniega tīrīšanas darbiem, lēsa finanšu ministrs Andris Vilks. Tomēr lielāka ietekme uz benzīna cenu, pēc ekspertu teiktā, līdz ar naftas sadārdzināšanos starptautiskajās biržās bija ASV dolāra kursa pieaugumam pret eiro. «Tam galvenais iemesls bija notikumi Īrijā un bažas par eirozonas potenciālajām problēmām,» tā K. Skrābāns.
Var sasniegt 90 santīmu
CAM un arī Statoil pārstāvis atzīst, ka patlaban ir izveidojusies visai netipiska situācija - vienlaikus ir palielinājusies gan naftas cena, gan arī kurss valūtai, kādā degvielas tirgū pasaulē norēķinās par naftu. Tomēr līdztekus ārējiem faktoriem degvielas cenu, pēc ekspertu domām, visai būtiski ietekmē arī nodokļi. Tie Rietumeiropas valstīs ir augsti un ir galvenais augsto degvielas cenu rezultāts, saka A. Marčenko. Tiesa, iespēja mazināt akcīzi vai PVN degvielai Latvijā, viņaprāt, gan ir niecīga, ņemot vērā, ka šie ir droši un paredzami ieņēmumu avoti budžetam. Finanšu ministra Andra Vilka ieskatā degvielas cenu kritumu varētu ietekmēt, ja pieaugtu konkurence naftas produktu piegādātāju starpā. A. Marčenko min arī augsto koncentrāciju degvielas mazumtirdzniecībā Latvijā. Konkurences padome patlaban vēl pēta par 2009. un 2010. gadu savākto informāciju par norisēm degvielas tirgū un ar secinājumiem grasās nākt klajā aprīlī, Dienai teica Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme. Finanšu ministrs domā, ka degvielas cenu kāpums šā gada inflāciju ietekmēs nedaudz, tomēr citi eksperti lēš, ka degvielas sadārdzināšanās būs viens no inflācijas dzinējspēkiem. Ja benzīna cena Latvijā sasniegs 90 santīmu par litru, kas ir iespējams, tad tas patēriņa cenu indeksu varētu audzēt par 0,4-0,5 procentpunktiem, lēš Hipo fondu eksperts. «Protams, tas nebūs labvēlīgs ekonomikai, jo radīs papildu izdevumus, neradot papildu ienākumus.»