Taču tieši viņi nosaka produkcijas pamatcenu, un, kā Vidzemes televīzijai atzina Burtnieku veikala Krasti īpašniece Ilze Berga, ražotāji un preču izplatītāji cenas bija paaugstinājuši aizvadītā gada pēdējos mēnešos: «Skatoties pavadzīmēs, prece katru nākamo piegādes reizi kļuva arvien dārgāka. Tas attiecas uz 70% preču - cenas palielināja gan piena, gan gaļas produktu ražotāji. Pat cepumu paciņas kļuva dārgākas.»
Ne uz eiro rēķina
Veikalnieces teikto apstiprina SIA Latvijas Tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis: «Piegādātāji cenas paaugstināja jau laikus - pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēkšņs cenu pieaugums no 1. janvāra netika novērots. Izņēmums ir piena produkti, kuru cena strauji pieauga pēdējo nedēļu laikā, taču tas skaidrojams ar piena trūkumu, jo ziemas periodā krītas izslaukumi.» Arī SIA Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija atklāj, ka gada nogalē izejvielu sadārdzināšanās dēļ piena produktu segmentā bija vērojams neliels cenu kāpums, un piebilst, ka pircēji jebkuras cenu izmaiņas ierauga tieši veikalā, ne vienmēr izprotot, ka cenu celšanu iniciējis pats ražotājs.
Visi Dienas aptaujātie ražotāji kategoriski noliedz, ka gada nogalē savai produkcijai būtu paaugstinājuši cenas, un sakās esam nepatīkami pārsteigti par mazumtirgotāju pārmetumiem. Ražotņu pārstāvji norāda, ka cenu nepaaugstināšana valūtas maiņas aizsegā esot viņu reputācijas un godaprāta jautājums. Daži gan atzīst, ka atsevišķām preču grupām cenas cēlušās, taču ne saistībā ar Latvijas pāreju uz eiro. Piemēram, a/s Cesvaines piens aizvadītā gada rudenī cenas palielinājis atsevišķām preču grupām - šāds solis bija saistīts ar piena iepirkuma cenu paaugstināšanos. Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga apstiprina, ka piena cenām ir sezonāls raksturs, tāpēc ik gadu oktobrī tās palielinās, bet martā atgriežas iepriekšējā līmenī.
Viens no lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā - a/s Rīgas Piena kombināts gan norobežojas no jebkādām runām par cenu celšanos. Līdzīgu pozīciju ieņēmuši arī maizes izstrādājumu un graudaugu produktu ražotāji. Piesardzīgi attieksmē pret jautājumiem, kas saistīti ar cenu iespējamo pieaugumu valūtas maiņas aizsegā, ir ne vien ražotāji, bet arī tirgotāji. Viņi atzīst - fakts, ka cenas līdz ar eiro ieviešanu izskatās lielākas, ir papildu stabilizējošs faktors, kas visām tirdzniecības procesā iesaistītajām pusēm liek saglabāt modrību.
Grēko vienīgi frizētavas
Vēl vasarā vairāk nekā trīs ceturtdaļas mūsu valsts iedzīvotāju pauda viedokli, ka pēc Latvijas iestāšanās eirozonā cenas pieaugs. Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce toreiz sabiedrību mudināja piedalīties ekonomiskās vēlēšanās, proti, ar savu maciņu izbalsot tos komersantus, kas līdz ar eiro ieviešanu paaugstina cenas.
Tomēr jaunākie monitoringa dati liecina, ka janvārī cenas neesot mainītas 95,5% preču; uz augšu savu pakalpojumu izcenojumus apaļojuši vienīgi frizieru saloni. Savukārt ES statistikas biroja Eurostat pētījums liecina, ka Latvijā ražotāju cenas gada salīdzinājumā palielinājās par 0,3%.
Šogad Latvijā tiek prognozēta mērena inflācija - vidēji tā varētu sasniegt 2-2,5%. Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere norāda, ka šī robeža netiks pārkāpta pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nenotiks straujš to pieaugums.