Pilsētā apbedīšanas jomā strādā ap 40 firmu, no tām sešas nolēmušas apvienoties biedrībā, lai kopīgi sakārtotu līdz šim maz regulēto nozari. Pretēji pēdējā laikā ierastajai praksei organizācija neveidos firmu melno sarakstu, taču par pārkāpumiem ziņos policijai, kā arī nosūtīs priekšlikumus Rīgas domei un vairākām ministrijām. Dz.Kurmis stāsta, ka «negodīgajiem» birojiem klientus atrast palīdz starpnieki - policijas un medicīnas iestāžu darbinieki, kuri par informācijas piegādāšanu saņem atlīdzību ap 120-150 latiem par klientu. Pēc biedrības aplēsēm, šādos nelegālos maksājumos ik gadu tiek samaksāts vairāk nekā pusmiljons latu.
Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds norāda arī uz citām nepilnībām nozarē, piemēram, nav reglamentēta mirušu cilvēku transportēšana: «Neviens neliedz ielikt zārku mašīnā, uz kuras rakstīts: svaigi augļi vai konditorejas izstrādājumi. Pašlaik, kam nav slinkums un ir mašīna, tas var braukt.» Rīgas kapsētās pastāv arī korporatīvās saites starp kapsētu pārvaldniekiem un atsevišķiem apbedīšanas birojiem.
«Gribētu redzēt konkrētus faktus par viena vai otra kapu pārvaldnieka bezdarbību vai pretlikumīgu rīcību, bet diemžēl neko no šīs biedrības neesmu dzirdējis,» teic domes Mājokļa un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stapaņenko (LPP/LC). Viņš sola priekšlikumus izvērtēt, tiklīdz tos būs saņēmis.