Referendums arī kļūs par robežšķirtni apvienībai Saskaņas centrs (SC), kam jau Saeimas balsojumā par Satversmes grozījumu projektu vajadzēs paust skaidru pozīciju par vai pret otru valsts valodu.
Lai saglabātu varu
Par Satversmes grozījumu ierosināšanu 30 dienu laikā ir parakstījušies 183 tūkstoši iedzīvotāju, taču, lai krievu valoda kļūtu par otro valsts valodu, referendumā par to būtu jānobalso vairāk nekā 700 000 balsstiesīgo. Tas nav iespējams, ja vien latvieši masveidā nebalso par. Turklāt Satversmes grozījumus neatbalsta arī gana daudz krievu, jo «tie neko nedos», norāda žurnālists Oļegs Ignatjevs. Parakstu vākšanas kampaņas izdošanās ļauj etnisko jautājumu «kurināt» līdz pat referendumam. Ja politiķi šim ugunskuram turpinās piemest pagales, tas var novest pie etniskiem saspīlējumiem, uzskata eksperti. Situācija var saasināties, ja nacionāli noskaņotie politiskie spēki aktivizēsies un nodarbosies ar pretmobilizāciju, uzskata LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks nekādas kampaņas gan nesola - viņaprāt, referendums ir pretvalstisks pasākums, kas jāignorē. Ja vien nebūs kādu rosinājumu no malas, nekādas etniskās eksplozijas nebūs, izriet no sociologa Aigara Freimaņa teiktā. Viņaprāt, ikdienā latviešu un krievu attiecībās «tolerance ir dominējoša». Tiesa, ekspolitiķis un TV5 komentētājs Juris Sokolovskis novērojis, ka etniskā situācija Latvijā attīstās cikliski - kopš 90. gadu sākuma tieši ik pēc sešiem, septiņiem gadiem tā saasinās.
Ja SC līderis Nils Ušakovs nebūtu publiski aicinājis parakstīties, šī kampaņa būtu beigusies ne ar ko, uzskata eksperti. Taču atšķiras politikas vērotāju viedokļi, vai kampaņas izdošanās vispār ir SC ieguvums. Pirmkārt, savākto parakstu skaits tomēr liecina, ka ne visi krievvalodīgie atbalsta N. Ušakova pozīciju, uzskata O. Ignatjevs. Viņš arī atzīst, ka savākto parakstu skaits varēja būt lielāks, ja ņem vērā SC politiskos upurus - krietni sarukušās cerības palielināt elektorātu, turklāt galvenokārt uz latviešu vēlētāju rēķina. SC reitingu N. Ušakova publiskie paziņojumi nav ietekmējuši. A. Freimanis atzīst - tas apliecina, ka ir tikai mīts, ka par SC balso daudz latviešu.
Vairāki politikas vērotāji pieļauj, ka N. Ušakovs ar šo rīcību rēķinājis vien gadu uz priekšu, jo viņam jau nopietni jādomā par varas noturēšanu Rīgā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Līdz šim N. Ušakova vara balstās uz LPP/LC kārts, bet tagad, kad LPP/LC aizgājusi «pa skuju taku», viena no iespējām saglabāt varu ir SC ievērojami palielināt pārstāvniecību, vēl jāgaida, kas notiks ar Rīgas domē strādājošo LPP/LC spārnu. Tā kā Rīgā aptuveni 45% vēlētāju ir krievvalodīgi, N. Ušakovam ir izdevīgi atbalstīt parakstu vākšanu, atzīst J. Sokolovskis. Turklāt politiskā situācija radīja labvēlīgu augsni, lai dzimtu konkurents SC radikāļu Vladimira Lindermana un Jevgēņija Osipova partiju apvienības veidolā. Ceturtdien diena.lv raidījumā Dienas rīts V. Lindermans vairs nebija tik pārliecināts par iešanu politikā un sprieda, ka varbūt viņš vairāk varot izdarīt kā sabiedrisks darbinieks.
Bīstama spēle
Referenduma atbalstīšana SC ļauj lojalizēt elektorātu, bet tas var nodrošināt apvienībai iespēju tikai iekļūt Saeimā un sēdēt opozīcijā, akcentē A. Freimanis. Pat ja valdību piemeklētu kāda krīze, pēc N. Ušakova rīcības SC vairs nebūs tik tuvu iekļūšanai valdībā, kā bija pēc pēdējām vēlēšanām. Līdz šādai neizdevīgai situācijai SC ir nonācis, jo izdarīja kļūdu valdības veidošanas procesā, atsakoties no savām iepriekšējām pozīcijām, kas radīja ķēdes reakciju un nepieciešamību radikālāk rīkoties, lai noturētu vēlētāju, izriet no O. Ignatjeva teiktā. Viņaprāt, ja SC valdības veidošanas procesā būtu saglabājis savu seju, līdz tik smagai izvēlei tam nemaz nebūtu jānonāk. Turklāt N. Ušakovs esot rīkojies bezatbildīgi, izvēloties agresīvo retoriku un atbalstot referendumu - tā esot «bīstama spēle», kas var novest pie etniskās situācijas pasliktināšanās. J. Sokolovskis gan norāda, ka, viņaprāt, N. Ušakova rīcība ir pragmatiska - ja viņš upurētu savus politiskos ieguvumus, lai nesaasinātu etnisko situāciju, neviens to tāpat nenovērtētu.
Parakstu vākšanas kampaņas izdošanās, no vienas puses, SC ir izdevīga, jo tās izgāšanās būtu zīme vēlētājiem par SC vājumu, no otras - SC ir nonācis smagas izvēles priekšā, uzskata eksperti. Satversmes grozījumi nonāks Saeimā, un SC nevarēs izvairīties no balsojuma par tiem. Šeit ir divas izvēles, un abas apvienībai var ko maksāt. Ja SC atbalstīs grozījumus, tā vēl vairāk attālinās apvienību no iespējas kādreiz tikt pie varas. Ja balsos pret vai atturēsies, krievvalodīgie vēlētāji to uztvers kā nodevību, akcentē eksperti. I. Ījabs gan norāda, ka no SC puses atbildīga rīcība būtu teikt - «šo dabūjām cauri, esam parādījuši savu spēku, un mūsu simboliskie mērķi ir sasniegti», taču referendumu neatbalstīt. N. Ušakovs sarunā ar Dienu vairākkārt uzsver, ka SC esot par saliedētu sabiedrību, taču vēl neatklāj, kā SC rīkosies. Viņš gan neuzskata, ka šis lēmums ietekmēs SC izredzes iekļūt koalīcijā, jo Vienotība arī turpmāk koalīcijas veidošanas procesā vadīšoties pēc pašu izdevīguma. Prognozējot, kas notiks tālāk, eksperti norāda, ka iespējama arī SC «dalīšanās».