Garlaicīgā mazpilsēta
«Pirms pāris dienām vēl bija plus 16 grādu, bet pagājušajā naktī sakrita sniegs,» Kaspars ir kā taisnojas, zinot, ka nedēļas sākumā vēl bijām saulainajā Teksasā, kur 25 grādu karstumā spīdēja spoža saulīte. Pēc laika apstākļiem Binghemtona nebūt gan neesot sliktākā dzīvesvieta Amerikā. «Pirms gada šajā laikā jau spēlēju golfu. Bija silts un patīkams laiks. Būtībā šeit ir Latvijas klimats, toties ikdiena patiešām garlaicīga. Citi hokejisti mūs jau apceļ, sakot, kā jūs Binghemtonā vispār spējat dzīvot, jo tur taču nav nekā ko darīt! Lielā mērā viņiem ir taisnība, jo vairāk par diviem gadiem šajā pilsētā neviens hokejists neuzturas.» Daugaviņš pirmo spēli Binghemtonas Senators aizvadīja jau 2006./07. gada sezonā.
Ir gan šai pilsētai arī savi plusi. «No vienas pilsētas malas līdz otrai var aizbraukt piecās minūtēs. Sastrēgumu šeit nav atšķirībā no Toronto, kuras piepilsētā spēlēju hokeju OHL junioru līgā.» Kaspars īrē nelielu mājiņu kopā ar vēl diviem komandas partneriem. Viens no viņiem ir Džims O'Briens, NHL drafta pirmās kārtas numurs. Ieejot viesistabā, O'Briens datorā aizrautīgi spēlē golfu. «Man vēl viena bedrīte palikusi, pēc tam atbrīvošu telpu,» steidzīgs ir Džims. Spēli viņš beidz un tikai tad dodas uz savu guļamistabu. «Abi mani mājas iemītnieki ir bijušie koledžas spēlētāji, tāpēc visu dara nedomājot. Kārtība viņiem nav ierasta lieta.» Ziemassvētku laikā Binghemtonas privātmāju rajonā visas mājās ar lampiņām koku zaros spoži iemirdzējušās, tikai hokejistu mītnē valdījusi pelēcība. «Tad arī mēs sapratām, ka pienācis laiks rīkoties. Lielveikalā iepirkām 2500 lampiņu un visus pāršāvām ar košumu mājas priekšā.»
Otava neizrāda interesi
Daugaviņš AHL aizvada savu labāko sezonu. Ar 66 spēlēs sapelnītajiem 50 (19+31) rezultativitātes punktiem viņš ir otrs rezultatīvākais komandas uzbrucējs. Izsaukumu uz NHL klubu Otavas Senators viņš tā arī nav sagaidījis par spīti tam, ka Otavas klubs jau zaudējis cerības iekļūt Stenlija kausa izcīņā un būtu pienācis īstais laiks tuvāko rezervju pārbaudīšanai augstākā līmenī.
Vašingtonā Artūrs Irbe jau izteicās, ka neuzticības režīmā Kasparam palikt Otavas kluba sistēmā nebūtu prātīgi. «Taisnība jau Artūram būs. Līgums man šovasar beigsies, un, ja kluba vadībā nekas nemainīsies, jaunu līgumu parakstīt nav mērķtiecīgi. Jācer uz galvenā trenera maiņu. Pirms pāris gadiem pašreizējais Otavas Senators galvenais treneris (Korijs Klaustons - aut.) strādāja Binghemtonā, un jau tad viņš man neuzticējās. Laikam viņam ir kaut kas pret mani. Cerams, būs vēl izmaiņas Otavas kluba vadošajā personālā. Jāpagaida līdz vasarai.» Kasparam NHL ir tikai viena aizvadīta spēle 2009./2010. gada sezonā. «Kad Senators pirms pāris gadiem zaudēja Stenlija kausa izcīņas finālā, negaidīti nomainījās visa vadībā, lai gan sezona bija veiksmīga. Iepriekšējais menedžeris bija parakstījis līgumus ar sešiem jaunajiem spēlētājiem, un nevienam no mums tā pa īstam nav dota iespēja sevi NHL apliecināt. Toties spēlētāji, kurus parakstīja jaunais ģenerālmenedžeris, iestaigājuši taciņu no AHL uz NHL.»
Par treneru simpatizēšanu sev tīkamākajiem spēlētājiem liecina arī statistika. No Binghemtonas uz Otavu no vadošajiem spēlētājiem nav izsaukti tikai divi - pēc rezultativitātes otrs labākais komandas spēlētājs Daugaviņš un fārmkluba labākais vārtu guvējs Raiens Kellers. Kaspars gan piebilst, ka lielas cerības nelolo, taču savu iespēju gaidīs līdz pēdējam brīdim.
NHL adaptēties vieglāk pat esot AHL trešās vai ceturtās maiņas spēlētājiem, nekā komandu līderiem. «Neviena NHL komanda uz augšu paceltajiem spēlētājiem pirmajā reizē nedos iespēju spēlēt pirmajā vai otrajā maiņā. Savukārt trešajai vai ceturtajai maiņai laukumā ir pavisam citi uzdevumi. Bija mums viens labs spēlētājs, neliela auguma, toties tehnisks un krāja punktus skaitliskajā vairākumā. Saņēmis izsaukumu uz Otavu, viņš nokļuva ceturtajā maiņā starp diviem kaušļiem, kuri laukumā to vien darīja kā grūstījās. Loģiski, ka viņš sevi nevarēja apliecināt un drīzumā atgriezās Binghemtonā.»
Savu nākamās sezonas perspektīvu Daugaviņš pagaidām vērtē atturīgi, taču starp rindām var salasīt pa kādam intrigas graudam. «Līdz 1. jūlijam Otavai man ir jāpiedāvā jauns līgums. Ja tas notiks, es kā ierobežots brīvais aģents nevarēšu pieņemt citu NHL klubu piedāvājumus. Vēl ir variants braukt atpakaļ uz Eiropu. Jākoncentrējas uz sezonas pēdējo darba cēlienu. Jānospēlē labi Latvijas izlasē. Binghemtonas komanda patlaban ir play-off zonā, taču neuzskatu, komanda ir tik spēcīga, lai tālu aizspēlētos Kaldera kausa izcīņā. Mana spēlēšana pasaules čempionātā Bratislavā ir ļoti reāla.»
Zvanīja Ozoliņš
Izrādās, Kasparam bijis telefona zvans no Sanda Ozoliņa. «Man jau šķiet, ka Sandis oficiāli ir kļuvis par Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžeri. Viņš man zvanīja un apvaicājās par nākotnes plāniem. Vēl pajautāja Artūra Kuldas telefona numuru.»
Latvijas izlases galvenajam trenerim Oļegam Znarokam ar palīgiem saistoša varētu būt informācija, ka Daugaviņš šosezon uzbrukumā spēlējis visās pozīcijās. Arī Latvijas valstsvienībai trauslajā centra uzbrucēja postenī. «Komandas partneri par mani jau smejas, ka esmu kā santehniķis. Kur ir kāda sūce, tur mani sūta aizlāpīt caurumu. Vairāk gan esmu pieradis spēlēt kreisā malējā uzbrucēja postenī.»
Raugoties Eiropas virzienā, Daugaviņam prioritāte ir Rīgas Dinamo. «Pagājušajā sezonā Rīga ieguva uz mani tiesības no Ņižņijnovgorodas Torpedo. Tātad interese par mani viņiem ir. Ja Normunds (Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris - aut.) piedāvās labu līgumu un Ziemeļamerikā man nebūs reālas izredzes iekļūt NHL, labprāt braukšu uz Rīgu, kur ir manas mājas. Būtu interesanti, jo piecus gadus neesmu spēlējis Rīgas klubā. Ja godīgi, tomēr ceru, ka man vēl būs iespēja pacīnīties par NHL.»