Rumbenieks pēc finiša atzina, ka grūti sacensties ar tiem, kuriem finansiālās iespējas ir krietni plašākas, lai pilnvērtīgi sagatavotos dalībai spēlēs. «Paldies Ventspilij, bez kuras es šeit nebūtu, bet es nevaru ziemā trenēties Sanktmoricā, kā to dara vadošie sportisti.» Pēc olimpiskā starta motivācija strādāt tikai augusi.
Dace Lina pirms četriem gadiem televīzijā vērojusi Pekinas olimpisko spēļu maratonu, kas iedvesmojis sākt trenēties, lai gan skolas gados nekādu dotību skriešanā viņai nav bijis. «Sameklēju Igoru Kazakeviču un ar viņa treniņu metodiku četru gadu laikā izaugu par olimpiskā maratona skrējēju. Ceru - kāds iedvesmosies arī no mana starta, jo olimpiskajās spēlēs tiešām ir vērts piedalīties,» Lina pēc finiša burtiski staroja.
Abi gan vienprātīgi atzina, ka sanākusi arī neliela vilšanās, jo finišs nebija olimpiskajā stadionā, kā tas šādās sacensībās ir ierasts. «Patiesībā esmu par to sašutis, jo tas tomēr ir grandiozi,» norādīja Rumbenieks.