1. To, cik svarīgi ir ticēt un cerēt, mums visiem šonedēļ atgādināja Latvijas Republikas valstiskās neatkarības pasludināšanas divdesmitgades svinības. Tās lika aizdomāties - kā būtu, ja... Ja 138 Augstākās padomes deputāti būtu ļāvušies pārdomām par to, ka PSRS neļaus tik viegli izrauties no dzelžainajiem brālīgo republiku saimes apskāvieniem, ka nāksies no nulles veidot sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu. Vai šonedēļ Dainis Īvāns varētu pie Brīvības pieminekļa runāt par divdesmit grūtiem, vilšanās pilniem, bet laimīgiem brīvības gadiem? «Divdesmit gados pierādījies, ka var, un, ja arī esam kļūdījušies, ja šur tur izrādījušies brīvības necienīgi, tad vaina meklējama nevis brīvībā, bet gan pašos. Bet pašiem ar sevi vienmēr iespējams tikt galā, ja vien ir vēlēšanās, gribasspēks un pacietība,» viņš teica.
2. Vismaz nelielas cerības uz pēctecības nodrošināšanu Ģenerālprokuratūras darbā rada Prokuratūras likuma grozījumi, kuri ceturtdien nodoti vētīšanai Saeimas komisijās. Tie noteic, ka gadījumā, ja Saeima līdz ģenerālprokurora amata pilnvaru termiņa beigām nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru, darbu var turpināt esošais ģenerālprokurors. Jāņa Maizīša pilnvaru termiņš gan beidzas jau nākamās nedēļas otrdienā, un tas diemžēl nozīmē, ka minētie grozījumi tiks pieņemti un stāsies spēkā jau pēc viņa pilnvaru termiņa beigām.
3. Latvijas hokeja izlases došanās uz pasaules čempionātu gadu no gada dod pamatu cerēt ja ne uz uzvaru, tad vismaz uz labu sniegumu un kāda «mūžsena» pretinieka pārspēšanu noteikti.