Pašās Cēsīs dominē mazie uzņēmumi, kuru īpašnieki nav pārāk aktīvi savu interešu lobētāji. Visi aptaujātie apgalvo, ka Cēsīs nav neviena dominējoša uzņēmēja, kas diktētu noteikumus pārējiem, un visi atzīst - jaunu ražotņu atvēršana pilsētai būtu ļoti svarīga.
Darbinieku var pietrūkt
Cēsu uzņēmēju klubs ir samērā neliels - no aptuveni 500-600 uzņēmējiem, kas reģistrējuši uzņēmējdarbību Cēsīs, aktīvi klubā darbojas ap 20. Apspriežot pilsētas attīstības plānu, atsaukušies tikai kādi desmit, neslēpj domes speciāliste komercdarbības attīstības jautājumos Laine Madelāne. Vaicāta par nozīmīgākajiem uzņēmumiem, viņa nosauc veikalu tīklu Solo, a/s Cēsu alus, bet kā strauji augošo - ķīmisko tīrītavu ķēdi Tīrības nams, kas darbojas arī citās pilsētās. «Cēsīs var darīt visu, kāju priekšā neliek, tikai dari,» saka veikalu Solo īpašnieks, SIA Beātus valdes priekšsēdētājs Uldis Kvants. Viņš pirms 20 gadiem sācis ar maizes ceptuvi, bet tagad ar zīmolu Solo pazīstami arī pieci veikali un divas kafejnīcas. Uzņēmējs pauž bažas, ka pilsētā cilvēku kļūst mazāk un sešos vakarā ielas ir tukšas. «Uztaisi lielu veikalu un domā - kam tu to visu taisi, cik tad te ir to mašīnu, kas braukā? Lieli ieguldījumi ir riskanti pat neatkarīgi no tā, ir konkurenti vai nav,» secinājis uzņēmējs, kurš pirms pusgada nodeva ekspluatācijā jaunu lielveikalu, investējot ap miljonu eiro.
Darbiniekus atrast Cēsīs neesot lielu problēmu un pēc Maxima atvēršanas neviens viņējais uz to nav pārgājis, stāsta U. Kvants. Uz ārzemēm gan brauc, bet ir arī tādi, kuri aizbrauc uz pāris mēnešiem sezonas darbos, piemēram, uz Vāciju gatavot Adventes vainagus vai Somiju lasīt ogas, bet pēc tam atgriežas. «Mēs esam tikuši melnajai strīpai pāri, bet Cēsu centrā, ejot pa Rīgas ielu, rokas nolaižas. Tur ir uzņēmēji, kas nomet kases aparātus un brauc uz Īriju strādāt,» stāsta U. Kvants. Toties Cēsu uzņēmēju kluba prezidents, SIA Cēsu tirgus valdes loceklis Arkādijs Suškins zina teikt, ka vairāki investori Cēsīs nav atvēruši ražotnes, jo citur cilvēki ir gatavi strādāt par daudz zemāku algu - to nosakot Rīgas tuvums. Ja rastos vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, iespējams, Cēsīs to atrast būtu grūti, atzīst medus ražotāja SIA Vinnis valdes priekšsēdētājs Uldis Rudmiezis. «Es neteiktu, ka Cēsis attīstās, drīzāk turpina vecās iestrādes,» viņš secina.
Plānotais neīstenojas
Viens no krīzes lieciniekiem Cēsu centrā ir bijušais tirgus, kurā tagad palikuši daži kioskiņi. Vecais tirgus laukums iznomāts SIA Marno J, kas tagad saucas Plus V, lielveikala celtniecībai, pie kura bija plānots arī tirgus, taču krīzes laikā plāni apstājušies. Kopš 2008. gada tirgus atrodas angārā nostāk no centra, par ko sastaptie tirgotāji pauda neapmierinātību, jo pircēju skaits samazinājies. Sākotnēji investori gribējuši būvēt trīsstāvu tirdzniecības centru ar pazemes autostāvvietu un Rimi kā enkurnomnieku, bet tagad visi priecātos, ja uzbūvētu kaut vai vienstāva veikalu. «Mums vēl ir laimējies, ka viņi neizraka būvbedri, kas stāvētu tukša,» saka A. Suškins. Vairāki Cēsu iedzīvotāji norāda, ka šeit lēni ienākuši lielie veikalu tīkli un tam par iemeslu esot domes pieprasītie ieguldījumi pilsētas infrastruktūrā. Tomēr domes izpilddirektors Andris Mihaļovs norāda, ka agrāk šādi ieguldījumi tiešām prasīti, bet pēdējos gados ne. Bēdīgā izskatā pilsētas centrā ir vairāki Cēsu Patērētāju biedrības īpašumi, arī kādreizējā universālveikalā puse no otrā stāva ir slēgta. Pēc iepriekšējā valdes priekšsēdētāja aiziešanas mūžībā nav izdevies ievēlēt jaunu vadītāju, viena balss pietrūkusi SIA Cēsu tirgus valdes priekšsēdētājam Mārim Bērziņam, bet būs nākamā vēlēšanu kārta.
Cēsu vecpilsētā liekas uzkrītoši, cik daudz komercplatību un arī dzīvokļu ir tukši, logos vīd uzraksti «Pārdod» un «Izīrē». Ap 20 īpašumu pieder NCH investīciju fondam. Tā nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Domuss direktors Ralfs Jansons atzīst - īpašumi savulaik pirkti ar domu, ka Cēsīm ir visi priekšnoteikumi attīstīties, taču krīzes dēļ šobrīd īpašumus pat neesot vērts iznomāt - atdeve esot neliela. NCH piederošo ēku apsaimniekotājs Mareks Meļņiks precizē, ka fondam pieder ap 20 īpašumu, un atzīst - šobrīd nav ne vietējo, ne iebraucēju intereses par īpašumu pirkšanu vai nomāšanu. «Mēs esam teikuši gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai, ka nomas maksa ir simboliska, ja tikai cilvēkiem ir idejas, ko darīt, bet tas nestrādā,» atzīst M. Meļņiks.