Horvāti bija ļoti ātri un atlētiski. Mums vāja bija kreisā mala - gan pussargs Andrejs Rubins, gan aizsargs Pāvels Mihadjuks, kura pamatpozīcija tomēr ir aizsardzības centrā. Malā viņam pietrūkst ātruma. Rezultāts varēja būt arī 0:2, bet mazāk gan ne. Horvātija noteikti ir spēcīgāka komanda, nekā pagājušajā ciklā bija mūsu grupas favorīte Šveice.
To, vai cikls sākts veiksmīgi, varēsim teikt pēc otrdienas spēles ar Maltu. Arī tajā nebūs viegli. Labākajā formā nav uzbrukuma līderis Verpakovskis. Mums būs jāspēlē pozicionālajā uzbrukumā, kaut arī Latvijas izlasei vairāk patīk spēlēt pretuzbrukumos. Protams, daudz būs atkarīgs no tā, kā spēlēs Malta. Ja viņi centīsies uzbrukt, mums būs vieglāk.
Uzbrukumā Artjoms Rudņevs izskatās interesantāks par Kristapu Grebi, kurš līdz šim bieži saukts uz izlasi. Kreisās malas pussarga lomā labāk, manuprāt, iederētos Aleksandrs Cauņa, taču treneris šoreiz nosliecās par labu Andreja Rubina pieredzei. Jāatzīst, ka mums faktiski visās pozīcijās trūkst augsta līmeņa spēlētāju.
Pagaidām gan grūti spriest, par cik augstām pozīcijām varam cīnīties. Tas būs redzams ne agrāk kā pēc ceturtās spēles. Pēc otrdienas spēles ar Maltu vismaz varēsim redzēt, kādā līmenī spēlējam, - Horvātijas fons nebija objektīvs rādītājs.
Nedomāju, ka šoreiz varam pretendēt uz pirmajām divām vietām grupā. Ja būsim trešie - ļoti labi, bet arī ceturtā vieta būs labs sasniegums. Galvenais ir apspēlēt teorētiski vājākās pretinieces Gruziju un Maltu, tas arī nebūs viegli. Ja tās uzvaram un varam gūt kādu uzvaru pār spēcīgākajām komandām, cikls būs veiksmīgs.
Mums labvēlīgs bija Grieķijas un Gruzijas neizšķirts pirmajā kārtā, jo abas konkurentes zaudēja punktus. Tiesa, lai to izmantotu, mums jāgūst uzvara pār tiešajiem konkurentiem.