Īpaši dzīvi uz parāda iecienījušas vecās Eiropas Savienības (ES) valstis. Dažai valdības parāds pārsniedz valstī gada laikā saražoto preču pakalpojumu vērtību jeb iekšzemes kopproduktu (IK). Tā saimniekot, pēc _Dienas_ aptaujāto ekonomistu domām, ilgi nevarēs, un drīz vien ar lieliem parādiem apaugušajām valstīm nāksies savilkt jostu un dzīvot taupīgāk.
Visu varbūt nevajadzēs
Latvija pie starptautiskajiem aizdevējiem vērsās, jo krīzes laikā būtiski saruka valdības ienākumi un vajadzēja naudu ne tik lielā mērā sarūkošo izdevumu jeb budžeta deficīta segšanai. Tas patlaban ir apmēram 8% no valsts IKP, vēsta LETA. Četros gados valsts krīzes pārvarēšanai no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties nedaudz vairāk kā piecus miljardus latu - tas ir aptuveni tikpat, cik valsts šāgada budžets. Pretī ķīlā nekas nav jādod, pietiek ar valsts godavārdu, ka parāds tiks atdots, Dienai norāda Valsts kasē (VK). Aizdevumu Latvija saņem pa daļām, piemēram, šonedēļ Starptautiskais Valūtas fonds lēma par nākamo 200 miljonu latu piešķiršanu Latvijai. «Šobrīd gan mēs vērtējam iespēju parakstīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespēju izņemt vajadzības gadījumā, tad, kad būs nepieciešamība [nevis saņemt pēc konkrēta grafika],» sacīja VK pārstāvji un skaidroja, ka šādu soli vajadzētu paredzēt, jo Latvijai visu aizdevuma summu, iespējams, nemaz nevajadzēs. Līdz šim Latvija ir saņēmusi pusi no starptautiskā aizdevuma, bet pārējo daļu bija plānots saņemt šī un nākamā gada laikā.
Aizdevumu Latvijai jāsāk atmaksāt 2012.gadā. Tas lielā mērā tiks darīts, pārfinansējot parādu, proti, esošo parādsaistību segšanai ņemot jaunus aizdevumus. Piemēram, pārdodot valsts vērtspapīrus. Vēl pērn novembrī investoriem investīcijas Latvijas vērtspapīros šķita riskantas, un par to viņi prasīja augstu cenu. Taču tagad situācija ir stabilizējusies, un vērtspapīru procentu likmes izsolēs ievērojami pazeminājušās.
Krīzes laikā pieļaujami
Latvijā ir krīze, sarūk ienākumi, bet naudu sociālajām un citām vajadzībām vajag. Tāpēc budžets ar deficītu nav nekas slikts, ja tas palīdz nobremzēt lejupslīdi ekonomikā. «Teikt, ka, piemēram, sociālajai sfērai tērētā nauda neaiziet ekonomikā, arī nav īsti korekti, jo, piemēram, pensionāri vai bezdarbnieki to tāpat tērē dažādu preču un pakalpojumu pirkšanai,» Dienai norāda Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds. Viņaprāt, galvenā problēma ir apstāklī, ka lielākā daļa valstu nespēj veidot budžetu ar pārpalikumu ekonomikas straujas izaugsmes gados. Tas kompensētu budžeta deficītu lejupslīdes gados un tādējādi palīdzētu stabilizēt ekonomikas attīstību, ilgtermiņā nepalielinot valsts parādu. Latvijas kaimiņvalsts Igaunija ir viens no nedaudzajiem pozitīvajiem piemēriem, kam ir zemākais valsts parāds ES.
Latvijas Bankas (LB) ekonomikas eksperts Oļegs Tkačevs Dienai norāda, ka parādu sloga palielināšanu veicināja vairāk nekā pusgadsimtu dominējusi ekonomiska teorija, kas ieteica valstīm ekonomiku recesijas posmā stabilizēt uz deficīta rēķina. Viena otra, tajā skaitā vecās ES valstis, gan pārāk aizrāvās ar dzīvi uz parāda. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē tautsaimniecības lejupslīdes periodos iepriekšējās desmitgadēs bija liels budžeta deficīts, savukārt tautsaimniecības izaugsmes periodos netika veidotas nozīmīgas budžeta rezerves, lai pārvarētu nākamo krīzi. «Šobrīd lielākajai daļai veco ES dalībvalstu pienācis laiks pārskatīt šādu saimniekošanu - līdz šim īstenoto fiskālo politiku un valsts izdevumu līmeni,» norāda LB ekonomists. Viņaprāt, tas jādara bez kavēšanās. Atsevišķās ES valstīs ir uzkrājies tik liels parāds, ka, novecojot iedzīvotājiem, nebūs ilgi jāgaida, kad valstis vairs nevarēs maksāt savus parādus.