Vispirms atalgojums
Ieceru nākamajam gadam KM ir daudz, jo jāsāk gan jauni projekti, gan jāturpina jau esošie. Tomēr kā galveno ministrija ir izvirzījusi nozaru speciālistu atalgojumu. Tam nākamā gada budžetā KM pieprasījusi aptuveni 2,9 miljonus eiro. Kā Dienai paskaidroja KM pārstāve Baiba Kauliņa, ministrija ar to vēlas izlīdzināt atalgojumu nozarē - mērķis ir samērot KM koncertorganizāciju, kora mākslinieku un orķestra mūziķu atalgojumu, kā arī teātru tehnisko darbinieku un pārējā personāla atalgojumu KM institūcijās kopumā. Patlaban kultūras darbinieku vidējais atalgojums ne tikai nesasniedz vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksu, atsevišķās iestādēs dažām nodarbināto grupām ir pat tuvu minimālās algas līmenim. Šāda situācija nav atbilstoša tam ieguldījumam, ko sniedz kultūras darbinieki, un ilgtermiņā apdraud kultūras procesa uzturēšanu, uzsver nozares pārraudzītāji. Īpaši tas izpaužoties muzejos un arhīvos, kuros atalgojuma dēļ ir problēmas piesaistīt jaunus darbiniekus.
Tikai pie algu paaugstinājuma KM gan neplāno apstāties. Jau nākamgad ir jāsāk laikietilpīgi projekti, lai pienācīgi sagatavotos Latvijas valsts simtgades svinībām. Tam KM ir lūgusi ap diviem miljoniem eiro. Tāpat nākamais gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu. Tāpēc līdzekļi ir nepieciešami dažādu pasākumu un projektu realizācijai. Tam gan ministrija neprasa daudz - nepilnus 590 tūkstošus eiro. Savukārt 3,5 miljoni eiro nepieciešami iesākto kultūras objektu atvēršanai un to satura radīšanai, tai skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai.
Kopumā KM papildu līdzekļus nākamā gada budžetā prasījusi 16 pozīcijām, un pati ministrija iespējas būtiskiem samazinājumiem pašlaik neredz. Finanšu ministrijā gan, tāpat kā runājot par citām nozarēm, Dienai uzsvēra, ka uzdevums samazināt pieprasījumus attiecas uz visām ministrijām, arī KM, bet par atbalstāmajiem pasākumiem lems valdībā.
Cer, ka nepievils
Kultūras darbinieku atalgojuma celšana visaktuālākā problēma ir arī nozares skatījumā. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs Dienai pauda gandarījumu, ka arī ministrija beidzot atzinusi, ka darba samaksas jautājums patlaban ir prioritāte. Vēl septembrī notikusi tikšanās ar kultūras ministri Daci Melbārdi (NA), kurā panākta vienošanās, ka no šī jautājuma neatkāpsies. A. Misēvičs gan atbalsta arī pārējās ministrijas aktivitātes, taču norāda, ka tās būtu jārealizē pēc iespējām un svarīgi noturēt finansējumu vismaz pašreizējā līmenī.
Par atalgojumu runā arī Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. Viņš Dienai piebilda, ka darba samaksa jāpalielina ne tikai valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem nozares darbiniekiem, bet arī pašnodarbinātajām radošajām personām. Tāpēc svarīgi ir iezīmēt finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un tā modeļa maiņai. Pēc viņa domām, nākamgad jāsāk gatavošanās Latvijas simtgadei, jo to nevar atlikt uz vēlāku laiku, un būtu vēlams iezīmēt līdzekļus Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai, lai nākamajā gadā to varētu vismaz sākt.