Kopš A. Cipra vadītās populistiskās partijas Syriza uzvaras janvārī notikušajās Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās un viņa stāšanās premjera amatā Grieķijas un Vācijas attiecības kļuvušas saspīlētas. A. Ciprs starptautiskajiem aizdevējiem ir pieprasījis turpināt izsniegt Grieķijai tik ļoti nepieciešamo finansiālo palīdzību, vienlaikus uzstājot, ka neturpinās jostas savilkšanas politiku. Vācija, kas ir Grieķijas lielākais kreditors, šos ultimātus noraidījusi.
Pēdējās nedēļās A. Cipra retorika kļuvusi mērenāka. Februāra beigās viņam izdevās vienoties ar aizdevējiem par 240 miljardu eiro vērtās palīdzības programmas pagarināšanu līdz jūnijam ar nosacījumu, ka Atēnas nāks klajā ar reformu plānu. A. Ciprs izteicies, ka tas varētu notikt šonedēļ.
A. Merkele paziņojusi, ka viņai gaidāma ļoti nopietna saruna ar Grieķijas premjeru. «Mums būs laiks, lai pamatīgi izrunātos, iespējams, pat strīdētos,» pagājušajā nedēļā, uzstājoties parlamentā, sacīja Vācijas kanclere, kas vienlaikus aicināja nelolot cerības, ka tikšanās laikā pieņems izšķirošus lēmumus.
A. Ciprs pirms došanās uz Berlīni uzsvēra, ka abiem līderiem ir iespēja neizdarīt spiedienu vienam uz otru. «Tas ir svarīgi, lai mēs varētu apspriest svarīgus tematus, kas rada slogu Eiropai, un arī uzlabot abu valstu attiecības,» viņš izteicies Grieķijas laikrakstam Ekathimerini.
Respektablais vācu izdevums Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung svētdien ziņoja, ka Grieķijas kasē ir tikai tik daudz naudas, lai līdz 8. aprīlim veiktu tekošos maksājumus un segtu saistības pret kreditoriem. 9. aprīlī Grieķijai jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam 467 miljoni eiro. Līdz augustam Atēnām jāatmaksā parādi 15,5 miljardu eiro apmērā.