Tas nozīmē, ka līdz 13. martam izsludinātā programma Tropu fantāzija ar 18 Kubas, Kolumbijas un citu valstu mākslinieku piedalīšanos netiks rādīta un cirks atdos naudu skatītājiem par pārdotajām biļetēm uz neparādītajām 17 izrādēm. Diena pārliecinājās, ka biļešu pārdošana uz cirka izrādēm ir apturēta. Cirka mājaslapā lasāms šāds paziņojums: «Rīgas Cirks ir slēgts! Būvniecības valsts kontroles birojs ir savu panācis! Izrādes Rīgas Cirka ēkā neturpināsies! Atvainojamies visiem, kas iegādājušies biļetes uz mūsu izrādēm! Lūdzu, saņemiet naudu par nenotikušajām izrādēm, nododot biļetes Rīgas Cirka kasē!»
KM sarīkotajā preses konferencē Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska īsti nevarēja pateikt, vai māksliniekiem varētu nākties maksāt soda procentus par līguma laušanu, bet izskanēja frāze, ka tiek risināts jautājums par noslēgto līgumu kompensēšanu. D. Melbārde gan pauda uzskatu, ka šis ir forsmažors, kam būtu jābūt paredzētam līgumā.
Vajadzēs naudu
Tas, ka cirka ēka ir sliktā tehniskajā stāvoklī, nav pārsteigums ne pašai cirka vadībai, ne ministrijai, taču zināms arī tas, ka ilgstošās tiesvedības dēļ par īpašumtiesībām valstij nebija iespēju ieguldīt naudu cirka ēkas renovācijā. Pērn būve cieta ugunsgrēkā, tiesa, tas neskāra arēnu. Kopš iepriekšējās pārbaudes ir sākts darbs, lai no ēkas fasādes noņemtu trolejbusa vadu stiprinājumus; to darīs Rīgas satiksme. Tiek prognozēts, ka tas varētu notikt līdz aprīlim. «Siena ir kritiskā stāvoklī, un tās nostiprināšanai nauda ir. Tālāk sekos ļoti detalizēts liela apjoma izpētes darbs,» Dienai skaidro KM Investīciju un projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups. Viņš atzīst, ka izpētes veikšanai būs jāizsludina iepirkums un tai vajadzēs lielus līdzekļus.
Būvniecības valsts kontroles birojs norādījis, ka papildus pērn konstatētajām nepilnībām šogad atklātas nopietnas problēmas tribīņu konstrukcijās.
Biroja vadītājs Pēteris Druķis iepriekš bija pārmetis ministrijai, ka kopš pirmās pārbaudes nekas nav darīts, taču vakar atzina, ka tik īsā laikā būtiskus uzlabojumus arī nevar veikt.
D. Melbārde atgādināja, ka cirka ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Par izpētes finansēšanu valdībā tiks iesniegts ziņojums, taču, vai līdzekļi tiks piešķirti, ir «saistīts ar politisko gribu un iespējām». Vienlaikus ministre norādīja, ka KM neredz citu iespēju konkrētās ēkas izmantošanai kā vien cirka vajadzībām. «Rīgas cirks ir kā brīdinājuma signāls lēmumu pieņēmējiem, ka jārisina samilzušās problēmas ar kultūras objektiem,» teica D. Melbārde un piebilda, ka Latvijā ir ap 80 kultūras objektu, kuru infrastruktūras uzlabošana būtu jārisina iespējami drīzākā laikā, piemēram, Jaunais Rīgas teātris, izstāžu zāle Arsenāls, Jēkaba katedrāle un citi. Reģionos ir cerības iegūt līdzekļus no Eiropas struktūrfondiem, taču cirka rekonstrukcija, visticamāk, gulsies uz valsts budžeta pleciem.
Neskaidrā nākotne
Ir jārunā par pilnīgu ēkas rekonstrukciju, ar pamatu stiprināšanu problēmas nevar atrisināt. Ja dara, tad dara pilnībā - šādi tālāko risinājumu redz ministre, minot, ka priekšā arī «liela stratēģiska saruna, vai vispār Latvijā būs cirks kā kultūras institūcija». L. Lipinska atzīst, ka pavisam drīz tiks atlaisti darbinieki, no kuriem apmēram 20-25 ir pastāvīgi, patlaban cirkā bija nodarbināti 60 cilvēku. Kad mākslinieki aizbrauks, cirkā nepaliks arī dzīvnieki, jo, kā uzsvēra L. Lipinska, «cirks nav zoodārzs». Tiesa gan, no viņas teiktā izrietēja, ka Rīgas cirka telpās savus priekšnesumus gatavo Latvijas cirka mākslinieki.
Dzīvnieku jautājums agri vai vēlu parādītos arī tad, ja cirks netiktu slēgts, jo vides aktīvisti regulāri rīko protestus. Jau bija panākts, ka Kultūras ministrija uzdeva cirka valdei jaunajā koncepcijā 2017.-2020. gadam iekļaut atteikšanos no savvaļas dzīvnieku izmantošanas.
Zemkopības ministrija 10. februārī paziņoja, ka plāno virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, aizliegums gan neattieksies uz priekšnesumiem, kuros uzstājas suņi, kaķi, zirgi vai citi lauksaimniecības dzīvnieki.