Klienti pārmaiņas nejutīs
Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa norāda, ka klienti nemaz neizjutīs akcionāru nomaiņu. «Visi mūsu klientu noslēgtie līgumi paliek spēkā, jaunie investori tajos nedrīkstēs veikt nekādas izmaiņas. Tāpat banka turpinās sniegt visus līdzšinējos pakalpojumus, nesamazinot to apjomu.» Bankas pārstāve uzsver, ka nekāda noslēgto līgumu pārskatīšana nenotiks un, piemēram, hipotekāro kredītu gadījumā līgumos noteiktās ķīlas apjomi un procentmaksājumi grozīti netiks.
Taujāta, kas nākotnē notiks ar Citadeles bankomātu tīklu, I. Prauliņa bilst, ka to samazināt nav plānots. Ir gan iespējama to izvietojuma pārkārtošana, ņemot vērā pieprasījumu. Tāpat nav plānota bankas darbinieku skaita samazināšana, drīzāk process varētu būt pretējs.
Runājot par jauno investoru nākotnes plāniem, I. Prauliņa atklāj, ka tie ir gana ambiciozi. «Investoru uzstādījums ir, ka bankai sava darbība ir jāpaplašina, un mērķis ir kļūt par vadošo banku Baltijā, tā saukto Baltijas čempioni. Tam ir visi priekšnoteikumi. Jo laikā, kad banku kredītportfeļi samazinās, Citadele ir vienīgā banka Latvijā, kurai kredītportfelis turpina palielināties. Šobrīd grupas kredītportfelis ir 1,09 miljardi eiro. Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā Citadeles kredītportfelis 2014. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 2013. gadā ir palielinājies par 49%.» I. Prauliņa uzsver, ka arī nākotnē trīs galvenie bankas darbības virzieni būs privātā patēriņa kredīti, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kā arī kapitāla pārvaldība. Jāpiebilst, ka Citadelei ir arī vairāki privātie pensiju fondi. Tāpat banka ir teju vienīgā, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
Privātais labāk par valsti
Lai banka spētu veiksmīgi attīstīties un augt, tai ir nepieciešama papildu kapitāla piesaiste. Lai gan Citadele pēdējos gadus ir strādājusi ar peļņu, tās rīcībā esošais naudas apjoms nav pietiekams, lai nodrošinātu strauju izaugsmi un būtisku darbības paplašināšanu. Tieši tādēļ banka pozitīvi raugās uz privātā investora piesaisti.
I. Prauliņa atzīst, ka līdz šim Citadelei kā valsts atbalstu saņēmušai bankai ir noteikti konkurences ierobežojumi. Piemēram, ir ierobežota iespēja palielināt tirgus daļu, ir noteikti līmeņi, kādus nedrīkst pārsniegt bankas kapitāls, kā arī noguldījumu un kredītu portfeļi. Tāpat nedrīkst mārketinga nolūkiem izmantot priekšrocības, ko tai sniedz valsts dalība akcionāru struktūrā. «Lai augtu un attīstītos, mums ir svarīgi iegūt tādu akcionāru, kas var ieguldīt ilgtermiņa finansējumu un stiprināt bankas finanšu rādītājus. Privātais akcionārs to var izdarīt daudz labāk nekā valsts, jo netiek ierobežots ar Eiropas Komisijas noteikumiem par valsts atbalstu,» skaidro I. Prauliņa.
Banku augstskolas docente Brigita Baltača, vērtējot Citadeles iespējas kļūt par vadošo banku Baltijā, norāda, ka viss ir atkarīgs no spējas apsteigt konkurentus. «Lai kāda banka kļūtu par vadošo reģionā, tai ir jābūt labākai par konkurentiem, jāpiedāvā kaut kas tāds, ko citas bankas nespēj. Līdz ar to Citadeles nākotne ir pilnībā atkarīga no investoru izstrādātās stratēģijas - ko tie ir gatavi piedāvāt saviem klientiem, vai atradīs kādu unikālu nišu.»
Jāatgādina, ka Citadeles akciju pārdošanas līgumu plānots noslēgt līdz 2014. gada 31. decembrim. Šobrīd turpinās sarunas ar investoriem par pirkuma līguma nosacījumiem, tajā skaitā tehniskiem jautājumiem. Līgumā arī paredzēts, ka investori banku nedrīkstēs pārdot tuvākos trīs gadus. Arī pēc darījuma noslēgšanas 25% plus viena akcija piederēs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
Kopumā banka Citadele saņēmusi valsts atbalstu 377,91 miljona eiro apmērā. Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš norāda, ka, «saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus». Citadeles grupas pamata tirgus ir Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija.