Spriežot pēc izmisīgajiem mēģinājumiem reformēt Latvijas ostas, tās ir īsta bēdu leja. Jo reformēt parasti tiecas nozares, kurās ir smagas problēmas. Spriežot pēc negatīvās slodzes masu informācijas līdzekļu telpā, korupcijā, interešu konfliktos un citās nelaimēs grimstošās Latvijas ostas knapi velk dzīvību. Tāpēc ziņas, kurās parādās pārkrauto kravu statistika vai cits vērtējums par stāvokli Latvijas ostās, izsauc dziļu pārsteigumu - nevis ekspertu vidū, bet zināmā sabiedrības daļā noteikti.
No Baltijas valstu ostām pirmajā pusgadā tikai Latvijai izdevies kāpināt kravu apgrozījumu. Klaipēda pārkrāvusi par 10,4% mazāk nekā pērn, Tallinā pārkrauti par 17,5% kravu mazāk. Savukārt Latvijas ostu kravu apgrozījums, kuru pārvaldi mums iesaka lauzt, pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, palielinājies par 17,1%.
Laikā, kamēr Reformu partija, pamatojot nebūšanas Latvijas ostās, piesauc Ārvalstu investoru padomi, Amerikas Tirdzniecības palātu un grasās aicināt talkā arī Pasaules Banku, Latvijas ostās sasniegts absolūts kravu apgrozījuma rekords, bet reformatoru doma tik un tā ir skaidra - ārzemnieki labāk zinās, kā mums attīstīt mūsu ostas.
Tikmēr ārzemnieku vērtējums par Latvijas ostu darbu nebūt nav tāds, kā, zinot to, ka Latvijas politiķi mēdz augstāk vērtēt ārvalstu ekspertu, nevis pašu domas, ārvalstu investoru vārdā ir centušās iztēlot tās mūsu pašu biznesmeņu grupas, kuras grib palielināt savu ietekmi ostās, lai lobētu savu biznesu, nevis stiprinātu caurspīdīgumu un atklātību, ar ko tiek mānīta labticīgā sabiedrības daļa.
Smagas pārdomas par to, vai reformu vajadzība Latvijas ostās nav pievilkta aiz matu galiem, izraisa Financial Times pētnieku atzinums, kas pie mums asi kritizēto Ventspils brīvostu atzīst par otro labāko ostas zonu pasaulē.
Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma «Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13» rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā septītā perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, kas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām. Bet starp ostām Ventspils ir ierindota otrajā vietā pasaulē. Zīmīgi, ka šī pētījuma pirmajā piecdesmitniekā ar 49. vietu ir iekļuvusi arī Rīgas brīvosta. Bet Klaipēdas osta, kura, kaut gan ierindojas augstu, tomēr atrodas tikai 36. vietā, lai arī kaimiņu ostu nereti min par paraugu Latvijas ostām.
Blakus statistikai, kura ne jau pēdējā pusgadā, bet vismaz desmit gadu liecina par sekmīgu Latvijas ostu attīstību, Financial Times vērtējums ir būtisks, - gan lai adekvāti novērtētu stāvokli svarīgajā ostu nozarē, gan labāk saprastu, kas ir kas Latvijas politikā.