Latvijā un ES ražotā cūkgaļa ir dārgāka par Brazīlijas un ASV preci. Vai tas ir tikai ražošanas apjoma jautājums?
Protams, viņu mērogi iznākumā nozīmē ļoti konkurētspējīgu preci. Tie ir divi milzīgi pasaules tirgus spēlētāji. Otrs iemesls ir viņiem pieejamā lētākā lopbarība - soja un kukurūza, kas Eiropā nav pieejama tādos apjomos.
Mums tie pārsvarā ir graudi?
Dažādi. Ir arī soja, bet to lielākoties ieved, savukārt Amerikā tā aug turpat blakus laukā. Trešais aspekts ir augšanas hormoni, ko, sevišķi ASV, lieto gan cūku, gan liellopu audzēšanā, pievienojot barībai.
Vai tas nerada problēmas eksportam uz Eiropu?
Uz Eiropu viņi eksportē maz, jo šeit jau saražo apmēram 7% vairāk gaļas, nekā paši patērējam. Latvija ir izņēmums, bet vispār tas tā ir. ASV Eiropas gaļas ražotājiem ir konkurents ārējos tirgos. Lai gan tie ir atvērti un cilvēki tirgojas uz priekšu un atpakaļ, kā nu kuram ir izdevīgāk.
Pēdējais, bet ne mazākais Eiropas gaļas zemākas konkurētspējas faktors ir vides prasības, kas Amerikā un Brazīlijā ir zemākas.
Cik daudz Latvijas cūkkopju pašreizējās grūtības ir Vācijas dioksīna skandāla izraisīto gaļas plūdu nosacītas un cik - tomēr strukturālas?
Dioksīna skandāls Vācijā drusku saasināja mūsu problēmas, bet būtībā tas nav galvenais Latvijas cūkkopju problēmu iemesls. Galvenais tomēr ir saražotās gaļas pārpalikums citviet Eiropā. Viņi meklē tirgus, kur to veiksmīgi realizēt, un Latvija, kas sevi ar cūkgaļu nenodrošina, šādā nelielas noieta krīzes gadījumā tur neko nevar darīt - tiekam pārņemti.
Tā vēl būtu pusbēda, jo ne jau viss, kas tiek ievests, tiek realizēts legāli, ne jau par visu tiek maksāti nodokļi, un tas kropļo jau tā grūto tirgu.
Summējot var teikt, ka Latvijas cūkkopība nav no tām efektīvākajām Eiropā.
Kas vainīgs, ka nespējam sevi nodrošināt, lai gan ES kopumā ir pārprodukcija?
Jebkura lopkopības uzņēmuma - gan gaļas, gan piena ražošanā - izveidošana prasa ļoti lielus kapitālieguldījumus, un šī nauda atpakaļ nāk ļoti lēni. Konkrēti cūkkopībā pie vainas ir arī tas, ka pret lielākiem cūkkopības kompleksiem sabiedrībā ir liela pretestība, kaut gan Eiropas kontekstā «cūku blīvums» Latvijā ir niecīgs. Ļoti, ļoti mazs.
Tātad viens iemesls ir ātras peļņas kāre, otrs - aizspriedumi?
Nē, es neteiktu, ka latviešiem svarīga ir ātra peļņa. Vienkārši lielākā daļa Latvijas cūkkopības ir veidota uz agrāko kolhozu bāzes. Rentabilitāte šai nozarē nav tik liela, lai spētu nopelnīt, operatīvi modernizēt ražošanu un būtu konkurētspējīgs.
Vai līdzētu lielāka kooperācija, un cik tas ir reāli?
Kā jebkurā saimniecībā - vai tā būtu graudu, piena vai gaļas - par sliktu jau tas nenāktu.
Ja tas ir tik loģiski, kādēļ tas nenotiek?
Audzēšanas ziņā jau tā ir, ka katram ir sava sēta, sava ražotne, un šī struktūra diez vai būtu jāmaina. Tāda ir arī lielākajā daļā Eiropas. Ir gan arī lielāki kompleksi, kam aizmugurē ir vairāki investori. Pamatjautājums - kā maksimāli lēti iegūt izejvielas un maksimāli labi pārdot produkciju, un šajā ziņā gan varētu būt sadarbība. Bet tas nav vienkārši.
Cita problēma ir kautuvju zemā darbspēja - nevar jau vajadzīgo daudzumu lopu nokaut. Arī pašizmaksa tāpēc ir liela.
Nozari apgrūtina arī tas, ka zemniekiem pēc tam ilgi jāgaida sava nauda - mēnesi vai divus. Tāpēc tiek eksportētas nobarotas cūkas, piemēram, uz Krieviju, kur tas notiek ar priekšapmaksu. Tai pašā laikā Latvijā ieved gaļu no Eiropas.
Tas ir ļoti komplekss jautājums, un to nevar atrisināt pāris dienās. Tā kā cūkkopības īpatsvars Latvijā ir tik niecīgs, ņemos apgalvot, ka, pašreizējo grūtību dēļ kļūstot vēl mazākai, kā nozare cūkkopība vispār var iznīkt. Nevar vairs būt mazāk cūku kā tagad - tas apjoms ir kritisks.
Daži pašreizējo ēnu ekonomiku lēš 30% apmērā. Vai tā ir arī gaļas tirgū?
Tiešām nezinu. Kopumā ēnu ekonomika ir milzīga problēma gan valstij, gan godīgiem nodokļu maksātājiem.
Kāda ir galvenā problēma, kāpēc Latvija nespēj sevi apgādāt ar gaļu?
Galvenā problēma ir cena. Visā Eiropā, bet Latvijā sevišķi. Pēdējo pusgadu mēs pārdodam savu cūkgaļu zem pašizmaksas. Par katru cūku pašlaik tiek piemaksāts, lai to dabūtu prom no kūts, taču tas ir saskaņā ar tirgus mehānismiem, un mēs tur maz ko varam darīt. Tas vienkārši ir fakts. Var tikai gaidīt uz labākiem laikiem.
Kāpēc cūkgaļas cena neceļas?
Tāpēc, ka Eiropā gaļas ir vairāk, nekā tiek patērēts. Eiropa neprot konkurēt ar Brazīliju un ASV, un mums ir problēmas. Citās valstīt tas jau notiek - ražotnes palēnām sāk taisīt ciet, un ražošanas apjomi samazinās. Var teikt, ka tas ir Eiropas kopējās situācijas spiediens - viņi meklē, kur savu gaļu realizēt, un mūsu cena tiek nosista zem pašizmaksas. Bet nevar taču tāpēc aiztaisīt robežu!
Vai ir risinājums vairāk nekā uz pusi pieaugušajai graudu cenai, kas dzen uz augšu cūkgaļas pašizmaksu?
Tam faktiski nav risinājuma. Tas ir globāls cikls. Ja graudkopji var tādu cenu turēt, protams, viņi tā arī dara. Ja cūkkopji nespēj to maksāt, tā jau ir mūsu problēma.
Intervēja Didzis Meļķis