Uzņēmēju kustības līderis laikraksta Vesti segodņa pielikumam Delovije vesti norādījis, ka vidējai izglītībai, sākot no 7.-8.klases, kā arī veselības aprūpei jābūt maksas, taču «ar vienu nosacījumu - to naudu, ko jūs ieguldāt savu bērnu izglītībā un veselībā, jums ir tiesības atskaitīt no sava ienākuma nodokļa». Tas, viņaprāt, varētu mudināt cilvēkus atteikties no algas saņemšanas aploksnē - cilvēki būs ieinteresēti maksāt nodokļus, ja no tā būs atkarīgs, vai viņa bērnam būs izglītība.
Lai gan uzņēmēju kustības pārstāvjus plānots iesaistīt LPP/LC un Tautas partijas kopīgajā apvienībā, to līderu Aināra Šlesera un Andra Šķēles preses pārstāvji Dienai uzsver, ka AŠ2 no G. Belēviča izteikumiem norobežojas un uzskata, ka pamatizglītībai jāpaliek bezmaksas. Arī izglītības jomas speciālisti šādu rosinājumu vērtē kritiski. «Tad ir jāgroza Satversme,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP), kurš paskaidro, ka gan Satversmē, gan citos normatīvajos aktos rakstītais liek valstij uzņemties atbildību par to, lai bērni iegūtu pamatizglītību. Tagad drīzāk esot jādiskutē par to, vai obligātai nav jābūt arī vidējai izglītībai. «Tas nevairos izglītības pieejamību,» G. Belēviča ieteikumu komentē izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) preses pārstāve Agnese Korbe un uzsver, ka IZM darba kārtībā šāda jautājuma neesot. M. Gruškevics stāsta - privātskolas jau sastopoties ar problēmu, ka vecāki vairs nevar samaksāt mācību maksu. Varbūt tālākā nākotnē tas ir iespējams, taču, sevišķi ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, «tas nav šībrīža projekts», kritiska ir arī Dz. Kohva.
Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JL), kurai ir koncepcija, kā sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu sistēmu, lai izskaustu aplokšņu algas, skaidro, ka viņas koncepcija neattiecas uz bērniem. Tajā paredzēts, ka tikai cilvēki darbaspējīgā vecumā, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nav attaisnoti nodokļa nemaksātāji (piemēram, bezdarbnieki, studenti), nevarētu saņemt bezmaksas plānveida medicīnisko palīdzību. Viņasprāt, arī izglītības gadījumā no tā, ka vecāki nemaksā nodokļus, nav jācieš bērniem.
Pirms gada gan IZM sāka virzīt ierosinājumu, lai dotu iespēju vecākiem daļu no nodokļos samaksātās naudas novirzīt skolai, kurā mācās viņu atvase, kā tas tiek darīts, piemēram, Lietuvā. Tagad šī iecere iestrēgusi, secināms no A. Korbes teiktā. Tomēr par izglītību svarīgi spriest profesionāļiem, un to nevajadzētu izmantot kā platformu politisku paziņojumu paušanai, uzsver ministres pārstāve.