Turklāt mūsu valsts iedzīvotāju neizpratne saistīta arī ar to, kāpēc Latvijai būtu jāpalīdz Grieķijai pēc tam, kad iepriekšējos gados paši esam savilkuši jostu, savukārt Grieķija rada iespaidu, ka nevēlas dzīvot taupīgāk, un iepriekšējo piecu sešu gadu pieredze vedina domāt, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valsts attiecībā uz savām saistībām centīsies izkaulēt vieglākus nosacījumus, galu galā panākot vismaz lielas parādu daļas norakstīšanu.
Tieši neaizdod
Zināms mierinājums Latvijas iedzīvotājiem varētu būt saistīts ar to, ka mūsu nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā pie eirozonas problēmvalstīm nenonāk. Latvijas, tāpat kā pārējo monetārās savienības dalībvalstu, saistības ir ieguldījumi Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā.
Kā paskaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane, jaunajām valūtas zonas dalībvalstīm ir atviegloti nosacījumi, tas nozīmē, ka iemaksājamais apjoms ir samazināts uz pārejas periodu, kas ilgst 12 gadu. Latvijai aktuāls ir tieši šis pārejas periods. Pirmos piecus gadus kopā tiek ieskaitīti 221,2 miljoni eiro (katru gadu 44,24 miljoni eiro), savukārt pēc pārejas perioda (2026. gadā) ir jāieskaita atlikusī summa 103,2 miljoni eiro.
«Latvija iemaksā naudu ESM kontā, tas ir, iegulda ESM pamatkapitālā. Iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veido 80,55 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos jeb AAA reitingu,» tehniskās detaļas ieskicē M. Straupmane. Viņa skaidro, ka Latvija ir ESM līdzīpašniece un tās daļa pamatkapitālā ir 0,2746%. Kā līdzīpašniecei Latvijai proporcionāli ir jāsedz ESM zaudējumi, ja tādi rastos un ESM izveidotā drošības rezerve nebūtu pietiekama to segšanai. Savukārt zaudējumi rastos tad, ja tiktu pieņemts lēmums par kādai valstij, piemēram, Grieķijai, izsniegtā aizdevuma norakstīšanu. Ja Grieķijas parādu norakstīšana sāktos patlaban, Latvijas iemaksas stabilitātes fondā vēl netiktu skartas, jo ESM līdzekļi līdz šim izmantoti finanšu palīdzībai Spānijai un Kiprai, kuras finanšu tirgu neuzticības dēļ, kas Kipras gadījumā lielā mērā bija saistīts ar iepriekšējā Grieķijas obligāciju parāda daļēju norakstīšanu, piedzīvoja pamatīgus satricinājumus banku sektorā.
Tomēr ESM palīdzība nenozīmē, ka iemaksātā nauda tūlīt nonāk kādas dalībvalsts rīcībā problēmu risināšanai. ESM emitē obligācijas vai citus instrumentus un tādā veidā aizņemas naudu finanšu tirgū. «Tā kā ESM ir AAA reitings, tas var lēti aizņemties resursus un izsniegt grūtībās nonākušai valstij par dārgāku cenu, tādā veidā sedzot administratīvos izdevumus un nodrošinot peļņu,» skaidro M. Straupmane.
Tādējādi teorētiski labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā Latvijai ir iespēja pat kaut ko nopelnīt. Tiesa gan, pašlaik ESM valde ir pieņēmusi lēmumu peļņu novirzīt rezerves veidošanai, nevis sadalīt dividendēs.†Latvijas saistības attiecībā uz dažādiem finanšu glābšanas mehānismiem nav tik lielas kā Igaunijai. Tā kā mūsu ziemeļu kaimiņvalsts eirozonā iestājās jau 2011. gadā, Igaunijai vēl bez iemaksām ESM ir nācies atvērt maku saistībā ar nepatikšanām atsevišķās monetārās savienības valstīs, proti, ieguldīt Eiropas Finanšu stabilitātes fondā (EFSF). Kā stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, pagājušā gada beigās Igaunijas saistības pret EFSF veidoja 485 miljonus eiro, no kuriem 81% attiecas uz saistībām aizdevumam Grieķijai, 12% - Portugālei un 8% - Īrijai.
Maksa par drošību
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzskata, ka Grieķijas parāds būs ne tikai jāpārstrukturē, piemēram, samazinot procentu likmes vai pārceļot atmaksas termiņus, bet arī daļēji jānoraksta. «Tas var nozīmēt, ka kaut kad nākotnē Latvijai būs jāpalielina iemaksas, bet Latvijas interesēs ir ekonomiski ilgtspējīga un politiski prognozējama Grieķija gan eirozonas, gan Eiropas Savienības, gan arī NATO stabilitātes un vienotības dēļ, un tāpēc, ja šis aizdevums ļauj Grieķijas situāciju uzlabot, tas ir Latvijas interesēs. Daļēja parādu norakstīšana ir neizbēgama, un Latvijai tas ir jāuztver kā samaksa par savu ekonomisko un politisko drošību,» norāda Swedbank ekonomists. M. Kazāks gan arī uzsver, ka parāda lielums nav Grieķijas galvenā problēma - agrāk vai vēlāk parādu daļēji norakstīs, bet ekonomikas izaugsme tāpēc vien neatsāksies. Grieķijas galvenā problēma esot vilcināšanās veikt reformas. Ja reformu nebūs, pat ar parāda norakstīšanu ekonomika nīkuļos, secina eksperts.
Norakstīs nākotnē
«Grieķija jau patlaban ir maksātnespējīga, un ir skaidrs, ka izvēles iespēju tai patlaban praktiski nav. Skaidrs, ka būs nepieciešama parādu restrukturizācija, bet tas noteikti nav tuvākā laika jautājums,» spriež D. Gašpuitis. Viņaprāt, tā, visticamāk, tiks veikta, kad Grieķijas ekonomika un makroekonomiskā politika tiks nostādīta uz kājām un tam būs labvēlīgs fons Eiropas politikā. «Turklāt parāda restrukturizācijas struktūra izrietēs no tā brīža situācijas, līdz ar to prognozēt, kādi būs iespējamie zaudējumi, tāpat kā šobrīd minēt, cik lielā mērā tiks iesaistīts ESM un ar kādiem nosacījumiem, ir pāragri,» secina SEB bankas eksperts. Tomēr ir arī viedokļi, ka laika vilkšana garumā ar bumeranga efektu var vērsties gan pret Grieķiju, gan visu eirozonu kopumā. Ekonomists Jānis Ošlejs jau izteicis viedokli, ka jaunā aizdevuma kārta Grieķijai neko nedos, vienīgi paildzinās valsts finansiālo agonēšanu, kas galu galā var novest pie augošas nestabilitātes arī eirozonā kopumā. Viņaprāt, parādu norakstīšana bija nepieciešama jau iepriekš, tas tagad ļautu normāli attīstīties Grieķijas ekonomikai, un arī valūtas zonas kopējā finansiālā situācija būtu labāka. Eksperts uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai vajadzēja emitēt papildu naudu, lai rekapitalizētu aizdevumus parādu nomocītajai Grieķijai.
«Lai arī tiešie riski šķiet nenozīmīgi, netiešo risku kopums ir pietiekami nozīmīgs, lai mēs būtu ieinteresēti pārdomātā situācijas attīstībā,» pašreizējo situāciju vērtē D. Gašpuitis. Netiešā veidā eirozonas perifērijas notikumi Latviju var ietekmēt ar obligāciju riska prēmiju pārmaiņām, kas noteiks, cik viegli valsts un tās uzņēmumi var piesaistīt naudu parādu vērtspapīru tirgū. «Nākotnē tiks piedomāts par fiskālās politikas disciplinējošu instrumentu darbības pastiprināšanu, un valstīm, kuras sāks vaļīgāk izturētīes pret valsts finansiālo stāvokli, būs jārēķinās arī ar augstākām riska prēmijām,» secina SEB bankas eksperts.
Savukārt M. Kazāks uzskata, ka finanšu tirgi uztver Grieķiju kā izņēmumu. «Privātā sektora aizdevumi Grieķijai ir nelieli. Galvenie aizdevēji ir Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisijas institūcijas, tāpēc parāda norakstīšana ir galvenokārt šo institūciju, nevis tirgus ziņā. Latvijai problēmas varētu rasties, ja parādu norakstīšanu prasītu arī Spānija, Portugāle un Itālija, jo tad aktuāls kļūtu jautājums par visas eirozonas likteni,» spriež Swedbank ekonomists.
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers cer, ka vienošanās par Grieķijas jauno glābšanas programmu tiks panākta līdz 20. augustam, vēsta LETA.