Taču nepiekāpīgi vietējie līderi palika jautājumā par grozījumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kurā paredzēts centralizēt reģionālo un vietējo sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, nododot šo funkciju, kas tagad ir plānošanas reģioniem, Autotransporta direkcijai.
Šie bija divi no jautājumiem, par kuriem Latvijas Pašvaldību savienība sarunās ar Finanšu ministriju nebija vienojusies un kuru dēļ bija sasaukta domes ārkārtas sēde, uz to uzaicinot arī valdības pārstāvjus. Abi jautājumi ir saistīti ar šonedēļ Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem šā gada valsts budžeta likumā, kas dod iespēju papildus prioritārām vajadzībām sadalīt aptuveni 70 miljonu latu. Tas ir iespējams, jo budžeta ieņēmumi ir pildījušies labāk, nekā bija prognozēts. Tagad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums ir 80% pašvaldību budžetiem un 20% - valsts budžetam. Vietējie līderi - tiesa, ne visi - uzskatīja, ka proporcija jāpārskata, jo ieņēmumu pieauguma rezultātā valsts saņem vairāk, tāpēc piedāvāja noteikt proporciju 84% un 16%. No tā ieguvējas varētu būt pašvaldības ar lielākiem ieņēmumiem un kas pašas administrē nodokļus, kā Rīga un Ventspils.
Finanšu ministrs A. Vilks nodokļa pārdalei nevarēja piekrist, jo nav bijis tāda precedenta, ka gada vidū būtu mainīta proporcija, kas nav paredzēta arī spēkā esošajos likumos. «Tas radītu pilnīgu haosu un nav pieļaujams,» teica A. Vilks, kurš vietējos līderus iepazīstināja ar plašu situācijas analīzi par ekonomisko stāvokli Eiropā, «kur vairākām valstīm tuvākie gadi būs tādi, kādi mums ir aiz muguras». Likumus gan var grozīt, bet, pēc V. Dombrovska domām, tam ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam, par kādu nevar uzskatīt vēlmi pārdalīt dažus miljonus latu. Premjers pieļāva, ka var meklēt arī kompromisu jautājumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu vietējās nozīmes maršrutos. Saeimas Budžeta un finanšu komisijā par to vēl būs diskusija pirms budžeta grozījumu un to pavadošo likumu izskatīšanas 2. lasījumā. Viena no iespējām esot slēgt trīspusējo līgumu, iesaistot plānošanas reģionus. Līdz ar objektīvi nepieciešamām izmaiņām šajā likumā, lai valsts varētu vairāk nekā par 730 000 latiem kompensēt zaudējumus pasažieru pārvadātājiem, bija arī piedāvājums plānošanas reģioniem atņemt maršrutu administrēšanas un plānošanas funkciju, kam vietējie līderi nepiekrīt. Ciblas novada domes priekšsēdis Juris Dombrovskis sēdē sacīja, ka šāda situācija radās tāpēc, ka ar katru gadu šīs funkcijas veikšanai ir samazināts finansējums un laukos jau slēgti daudzi sabiedriskā transporta maršruti - ir ciemi, uz kuriem autobuss kursē vairs tikai reizi nedēļā vai vispār nekursē un vienīgais transportlīdzeklis ir skolēnu autobusi.