Desmit valsts uzņēmumos ar vismaz 15 miljonu latu apgrozījumu un ne mazāk kā 50 darbiniekiem plānots atjaunot arī padomes, kas savulaik tika likvidētas, jo tā tika politizēta uzņēmumu pārvalde un padomes bija papildu ienākumu avots partijām. Tās gan šiem mērķiem vēlāk iemanījās izmantot valdes, profesionāļus tajās nomainot ar partiju cilvēkiem.
Kad pērn decembrī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) Saeimā prezentēja ideju par divām septiņpadsmit gadus gaidītām koncepcijām, kā ministrs raksturoja koncepciju par publisko personu komercdarbību, kā arī valsts kapitāla daļu pārvaldību, viņš iezīmēja virzību uz centralizētu šo kapitāla daļu pārvaldību. Diskusijās dažādās auditorijās un speciāli izveidotā darba grupā ir nolemts veidot daļēji centralizētu modeli. Tas nozīmē, ka CPI pārvaldīs tikai atsevišķas kapitālsabiedrības, bet to vidū varētu būt arī lielie uzņēmumi, kā Latvenergo, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš. Uzņēmumu pārņemšana notiktu pakāpeniski, un kā pirmie CPI paspārnē varētu nonākt Valsts nekustamie īpašumi. Ministrijām paliks tās kapitālsabiedrības, kuras saņem lielu valsts finansējuma, - tas varētu attiekties uz izglītības, veselības un arī kultūras jomu, piemēram, teātriem. Ik pēc trim gadiem plānots izvērtēt kapitālsabiedrību statusu, lai novērtētu, vai tajos ir nepieciešama valsts līdzdalība un vai to skaits nav jāsamazina.
Otrdien pirms šā jautājuma akceptēšanas valdībā D. Pavļuts preses konferencē informēja, ka līdz nākamā gada 1. janvārim paredzēts izveidot arī jaunu Centralizētās pārvaldības institūciju. Tā būs valsts pārvaldes iestāde, kas, līdzīgi kā Pārresoru koordinācijas centrs, darbosies Ministru kabineta un premjera pārraudzībā. CPI strādātu 11 cilvēku, ieskaitot vadītāju, kurus izraudzītos konkursā. Daļa būtu ierēdņi, bet daļa - pieaicinātie eksperti. Gadā no valsts budžeta CPI paredzēts ap 430 000 latu. CPI darbību nodrošinās Valsts kancelejas darbinieki, piemēram, informācijas tehnoloģiju speciālisti, grāmatveži. Viens no būtiskiem CPI uzdevumiem būs veicināt informācijas pieejamību un atklātību šo uzņēmumu darbībā. Lai reformu īstenotu, nepieciešamas izmaiņas 12 likumos, ko paredzēts iesniegt Saeimā reizē ar nākamā gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi.
D. Pavļuts cer padomēs izvairīties «no universālajiem kareivjiem», un viens cilvēks varēs būt ne vairāk kā trīs padomēs. Tagad valsts kapitāldaļu pārvaldību īsteno ministriju valsts sekretāri vai viņu pilnvarotās personas. Otrdien šo jautājumu skatīja arī Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes uzraudzības komisijā, kurā diskusijas bija tieši par uzņēmumu padomju atjaunošanu. Ekonomikas ministrijas ierēdņiem nebija viegli pārliecināt, ka tajās būs iespējams izvairīties no politizācijas, lai arī ir plānots veidot speciālu profesionāļu rezerves sarakstu, kura kandidātus vērtētu nominācijas komisija, bet gala lēmumu pieņemtu kapitāla daļu turētājs - CPI vai ministrija. Komisijas vadītājs Raimonds Vējonis sacīja: «Kopumā deputāti atbalsta valsts kapitāla daļu pārvaldības sakārtošanu, bet pilnīgas pārliecības, ka tas atrisinās daudzu gadu problēmas, nav.» Kāds Vienotības deputāts, nesagaidījis sēdes beigas, promejot pie sevis noteica: «Pilnīgs vāks.»