Lai arī Latviju nevar ierindot Eiropas industriālo veiksminieku vidū, par bēgļu nodarbinātību nāksies domāt arī mūsu valstī. Kā stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, «vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, to vidū Latvijā, darbaspēks sarūk. Tas mazina Eiropas izaugsmes izredzes. Legālā migrācija ir daļa no atbildes, lai nodrošinātu Eiropas valstu nākotnes labklājību. Mūsu interesēs ir, lai talantīgi cilvēki no visas pasaules uzskatītu Eiropu par pievilcīgu galamērķi, mācītos, dzīvotu un strādātu te legāli».
No pirmās dienas
«Cilvēkiem, kas ierodas Latvijā, jāļauj strādāt no pirmās dienas. Tikai tā varēsim izvairīties no negatīvajām sekām, kas redzamas jau daudzviet Eiropā. Ar nodarbinātību var panākt to, ka šie cilvēki integrējas Latvijā,» spriež būvniecības kompānijas SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Svarīgi, lai atbraucēji būtu nodarbināti, nevis dzīvotu noslēgtos rajonos ar minimāliem pabalstiem un iesaistītos sociāli problemātiskās aktivitātēs.
«Ja imigranti Latvijā dzīvos, saņems pabalstus un neko nedarīs, ilgtermiņā tam būs negatīvas sekas. Tāpēc jādomā, kā veicināt viņu nodarbinātību. Kā uzņēmums, kam trūkst darbaroku, skatīsimies arī šajā virzienā, bet iebraucēju nodarbināšana nekad nebūs mūsu prioritāte, jo strādājam apkalpošanas sfērā un ļoti svarīgas ir labas valodas zināšanas,» izklāsta SIA Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis.
O. Ozoliņš teic, ka personīgi viņam nav iebildumu pieņemt darbā cilvēkus no svešas valsts. Cits jautājums ir par to, vai nozarei būs nepieciešamība pēc iebraucēju darbaspēka, jo tiek prognozēta būvniecības apjomu samazināšanās. Merks vadītājs to skaidro ar ES struktūrfondu līdzekļu lielo ietekmi. Pagaidām šķiet, ka jaunajā ES fondu līdzekļu plānošanas periodā vairāk naudas tiks novirzīts cilvēkresursiem, nevis infrastruktūrai.
Jautāts, vai gadījumā, ja bēgļu darbaspēks būtu lētāks nekā šobrīd būvniecībā nodarbinātie, uzņēmumi varētu nosliekties par labu šiem lētākajiem strādājošajiem, O. Ozoliņš atbild, ka uzņēmēji nav sentimentāli un gadījumā, ja vietējā iedzīvotāja un iebraucēja prasītais atalgojums būs vienāds, izvēle notikšot par labu tam, kuram ir augstāka kvalifikācija.
Skeptiskais skats
Uzņēmēju organizāciju aptauju dati liecina, ka korporatīvais sektors uz patvēruma meklētājiem kā potenciālajiem darbiniekiem raugās visai skeptiski. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, bet 71,8% pauduši negatīvu nostāju. Savukārt 23,1% aptaujas dalībnieku bija izteikuši viedokli, ka patvēruma meklētāji varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu, taču problēmas varot rasties, ja imigranti nezinās vismaz vienu no valodām, kādā runā vairākums iedzīvotāju mūsu valstī.
LTRK aptaujā, jautāti, kādai jābūt Latvijas nostājai pret starptautisko bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju, 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk iebraucēju. Turpretim 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam, kas tiek uzņemts Latvijā, jābūt proporcionāli samērīgam ar citu valstu uzņemto bēgļu skaitu. 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.
«Publiskajā telpā izveidojušās divas pretējas nometnes, no kurām viena ir kategoriski pret bēgļu uzņemšanu, bet otra solidarizējas ar ES un piekrīt, ka jāpilda apņemšanās un uzliktās kvotas. Šajā situācijā uzņēmēji ir tie cilvēki, kuri uz situāciju skatās reāli. Ja darbaspēka trūkums ir tas, kas neļauj biznesam normāli attīstīties, tad imigranti, iespējams, var strādājošo trūkumu aizpildīt, tādējādi noņemot no valsts milzīgos tēriņus, kā arī palielinot tautsaimniecību kopumā,» situāciju vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņaprāt, tas, ka gandrīz trešdaļa uzņēmēju pauduši gatavību pieņemt imigrantus darbā, ir spēcīgs signāls tam, ka darbaspēka trūkuma problēmas arvien pieaug, jo to veicina gan emigrācija, gan dzimstības un mirstības negatīvā bilance.
Vajag kvalitātes
Bēgļu nodarbinātībai procentuālā ziņā nedaudz labvēlīgāki aptaujas rezultāti ir no LDDK, proti, tur puse jeb 15 no 30 viedokli izteikušajiem aptaujas dalībniekiem bijuši gatavi nodarbināt patvēruma meklētājus savos uzņēmumos.
Tiesa, LDDK aptaujā patvēruma meklētājus nodarbināt gatavie uzņēmēji šādu viedokli pauduši ar nosacījumu, ka šiem cilvēkiem būtu jābūt atbilstošai izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei. Šādu viedokli snieguši 11 no 15 uzņēmējiem, kuri ir gatavi nodarbināt iebraucējus. Pēc uzņēmēju domām, ieceļotājiem jābūt svešvalodu zināšanām, datora lietošanas un auto vadīšanas prasmēm. Tiek minēta arī latviešu valodas prasme un profesionālā atbilstība darbam konkrētās nozarēs. L. Menģelsone zina teikt, ka uzņēmumi, kas izskatītu iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus, pauduši gatavību apsvērt kvalificētu strādnieku, amatnieku, iekārtu un mašīnu operatoru, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, kā arī nekvalificētu strādnieku pieņemšanu darbā. Retāk minēti augstu kvalificēti speciālisti, tomēr vairāki uzņēmumi norādījuši arī, ka augsti kvalificētus speciālistus no ieceļotāju vidus darbā pieņemtu. L. Menģelsone vērš uzmanību uz to, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas ieinteresēti nodarbināt patvēruma meklētājus, būtu gatavi sniegt atbalstu papildu valsts sociālajām garantijām. Visbiežāk pieminētais atbalsta veids ir darbam nepieciešamās apmācības.