Lai dotu pilnīgu vērtējumu, būtu pilnībā jāzina viss dokumenta saturs, ko pašlaik apspriež Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgie ministri. Varu vērtēt informāciju, kuru izplata pats ekonomikas ministrs Kampara kungs. Viņš saka, ja mēs atbalstām Visaginas atomelektrostaciju, tad lietuvieši atbalstīs sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvi Latvijā. Savukārt, lai arī igauņi atbalstītu SGT būvi Latvijā, mums būtu jāatbalsta slānekļa termoelektrostacijas projekts Narvā. Redziet, rodas daudz jautājumu. Ko konkrēti nozīmē vienam otru atbalstīt? Kā šis atbalsts izpaudīsies naudas ziņā? Kā tas ekonomiski atsauksies uz Latviju? Ņemot vērā Arta Kampara iepriekšējās darbības pieredzi, man personiski rodas bažas, vai Latvijas intereses tiks pietiekami aizstāvētas. Nedomāju, ka dokumentu, kurš, kā tiek apgalvots, noteiks mūsu enerģētikas politiku vairākas desmitgades uz priekšu, vajadzētu parakstīt faktiski demisionējušam ministram pēdējās valdības darbadienās bez publiskas apspriešanas. Tas ir kaut kas aizdomīgs.
Kādas konkrēti bažas Latvijai var radīt Visaginas un Narvas elektrostaciju projekti?
Minimālās Visaginas AES izmaksas ir aptuveni 3 miljardi eiro vai vairāk. No Latvijas Visaginas projektā tiek prasīts ieguldīt vienu miljardu eiro, kas, pēc enerģētiskas speciālistu domām, var pāraugt vienā miljardā latu. Mēs zinām, ka saskaņā ar ES regulām Latvija elektroenerģiju no Visaginas tik un tā pirks par kopējām tirgus cenām. Mans jautājums - kāda nozīme mums ieguldīt Latvijas naudu Visaginā, lietuviešu ekonomikā, lietuviešu zinātnē, lietuviešu studentu apmācībā, ja mēs pēc tam pirksim elektroenerģiju no Lietuvas par biržas cenām? Manā izpratnē tas izskatās pēc zemē izsviestas naudas. Kāds ir atbalsta lielums, ko iegūsim no Eiropas atpakaļ? Latvija Visaginā ieguldīs 1 miljardu eiro mūsu nodokļu maksātāju naudas, lai Lietuva atbalstītu SGT projektu, par kuru mēs saņemsim ES palīdzību 150 miljonu eiro apmērā. Tātad Latvija iegulda Lietuvas ekonomikā 1 miljardu eiro, lai saņemtu 150 miljonus eiro atpakaļ. Tas būtu darījums ar mīnus 750 miljoniem eiro Latvijai. Mūsu ministram vajadzētu cīnīties, lai atbalsts Latvijai būtu adekvāts Latvijas ieguldījumam. Attiecībā uz Igauniju jautājums ir vēl neskaidrāks. Ko mēs tur atbalstām? Vai Latvija dāvina Igaunijai savas CO2 kvotas par brīvu, lai Igaunijai nebūtu jāmaksā soda naudas par CO2 kvotu neievērošanu un dabas sagandēšanu? Jo slāpekļa termoelektrostacijas projektam Igaunijā ir vajadzīgas CO2 kvotas. Politiski saukļi ir, bet kur ir ekonomiskie aprēķini, tos gribam redzēt.
Vai Visaginas AES, Narvas elektrostacijas projekts un Rīgas SGT ir pēc mēroga salīdzināmi projekti?
Pēc mēroga ieguldāmo līdzekļu ziņā salīdzināmi ir tikai Narvas projekts Igaunijā un SGT projekts Latvijā. Bet Visaginas AES projekts un Rīgas SGT projekti nav pēc mēroga salīdzināmi projekti. Pēc ekonomikas ministrijas aprēķiniem, SGT projekts ir 300 miljonus eiro vērts. Ja ES atbalstītu 50%, tas mums būtu 150 miljonu eiro liels atbalsts. Parasti Eiropa atbalsta izmaksas 20% līdz 30% apmērā, 50% - tas būtu maksimums. Ņemot vērā, ka ES pašlaik atrodas zināmās naudas grūtībās, sarunas par līdzsfinansējumu nebūs vienkāršas. Savukārt piedalīšanās Visaginā, atkārtošu, mums prasīs vismaz miljardu eiro. Tāpēc mani ļoti māc šaubas, vai ieguldījumu bilance šajos enerģētikas projektos ir labvēlīga Latvijai.
Vai joprojām uzturat spēkā savu SGT projektu?
Jā, es to joprojām uzturu, atbalstu un uzskatu, ka tas būtu jārealizē. Bet man uzreiz jāsaka, ja kāds iedomājas, ka sašķidrinātās gāzes terminālis samazinās gāzes cenu, viņš kļūdās. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir objekts, kas paaugstinās Latvijas apgādes drošību, jo būs cits piegādes avots un cits ceļš, bet, kā mēs zinām, par drošību ir jāmaksā. Sašķidrinātās gāzes terminālis faktiski sadārdzinās gāzes cenu, nevis pazeminās - tas būtu skaidri un gaiši jāpasaka sabiedrībai. Tā būtu godīga rīcība pateikt - mēs par jūsu nodokļu naudu uzcelsim termināli, bet gāze kļūs dārgāka, jo termināļa izmaksas būs jāatmaksā. Mēs būsim droši, ja kaut kas notiek ar gāzes piegādēm no Krievijas, jo varēsim saņemt sašķidrināto gāzi no citiem avotiem, bet cena būs cita.
Eksperti uzskata, ka nākotnē cauruļvadu gāzes cena ies uz augšu, jo atradnes tiks izstrādātas, savukārt gāze sašķidrinātā veidā kļūs lētāka, jo tiks izstrādātas slānekļa gāzes atradnes.
Redziet sašķidrinātā gāze ir tas pats metāns, kas ir cauruļvadu gāze. Tikai šī gāze ir atdzesēta līdz mīnus 163 grādiem, lai to varētu transportēt šķidrā veidā. Ja gribat pārvietot metānu pa cauruļvadu, jums nekas sarežģīts nav jādara. Lai sašķidrinātu gāzi, jums ir vajadzīga rūpnīca ar dārgām tehnoloģijām, terminālis, tankkuģi, tad vēl viens - pieņemšanas terminālis, tad regazifikācijas iekārtas. Ņemot vērā, ka gāzes ieguves pašizmaksa arābu valstīs pašreiz ir lētāka nekā gāzes ieguve Krievijas dziļumos, tad sašķidrinātā gāze dažkārt var būt lētāka, bet caurmērā sašķidrinātā gāze vienmēr ir bijusi par 15-20% dārgāka, jo tā prasa papildu tehnoloģiskās izmaksas. Tikko sašķidrinātās gāzes terminālis būs ieņēmis tirgu, šī gāze būs tieši tādā pašā cenā kā cauruļvadu gāze.
Slānekļa gāzes ieguve ekoloģiski ir ļoti netīra, draud ar zemes iegruvumiem, gruntsūdeņu piesārņošanu - to ir iespējams iegūt tikai vietās, kur cilvēki nedzīvo. Vai to ir iespējams iegūt Ķīnā vai Polijā, pret to man ir ļoti liela skepse. Slānekļa gāzes apjūsmošana man izskatās pēc lobiju uzturētām runām, lai raustītu gāzes tirgu.