Raibā Londona
Tirgoties labi apmeklētajos Londonas tirgos ir vienkāršāk un lētāk nekā atvērt veikalu, stāsta Ilmārs. «Galvenais ir izvēlēties īsto preci par īsto cenu. Kad ir skaidrs, tieši ko tirgot, jātirgojas visos lielākajos Londonas tirgos. Ar vienu stendu bagāts nekļūsi.» Svarīgi gan atrast arī īsto vietu savai precei. Londonas Kamdenas tirgū tirgo «dažādas kičīgas lietas», pārsvarā apģērbus, aksesuārus, šis tirgus pievelk radošus cilvēkus, jauniešus, tūristus visu cauru gadu. Griničas tirgū koncentrējas amatnieki, tomēr ziemā pircēju plūsma apsīkst. Īpatnējs ir SundayUp Market, kas atvērts brīvdienās, - savdabīga atmosfēra un preces, sākot no second-hand līdz «visādiem brīnumiem», savukārt vēl citos tirgos sortiments vairāk līdzinās veikaliem. Vārdu sakot, raibi. Taču raibums nenozīmē, ka pērk visu. Ilmārs stāsta, ka pašvaki klājas pirtslietām (britiem nav pirts tradīciju), pašu vārītām ziepēm, adījumiem, ejošāka izskatās keramika, lins. Veiksme gan meklējama preces oriģinalitātē. «Bet pastāv arī uzskats, ka amatniekiem labāk tirgoties citās Lielbritānijas pilsētās, kur var atrasties vairāk pircēju ar līdzīgu gaumi kā latviešiem. Londonā daudz tūristu,» Ilmārs norāda.
Katrā Londonas tirgū ir savas nianses, kas jāzina. Piemēram, Griničas tirgū izmēģināt tirgošanos ļauts ikvienam, ja vien zini angļu valodu, esi gaumīgi noformējis stendu un dienas beigās samaksā nomas maksu. Kases aparāts nav vajadzīgs. «Administrācija novērtē preci, noformējumu un pasaka, vai drīksti turpināt tirdzniecību citās dienās. Vēlāk izsniedz pastāvīgā tirgotāja karti. Protams, pareizāk ir uzreiz sākt tirdzniecību vismaz pašnodarbinātā statusā, tāpat jānokārto pāris citu formalitāšu, kas nav ne sarežģīti, ne dārgi,» Ilmārs stāsta. Viņš uzsver, ka ekonomiski izdevīga būs pastāvīga tirgošanās, bet izmēģināšanai iesaka izmantot citu iestrādes Londonā. Latvieši gan lielākoties cenšas savu biznesu organizēt paši, savstarpēja kooperēšanās vai starpnieku piesaistīšana nav izplatīta. «Daudzi domā, ka tikai lielie uzņēmumi spēj radīt preci eksportam. Taču mazie ir kreatīvāki, lai gan bieži par vāju, lai dotos ceļā vieni. Baidās, netic sev, jo nav pieredzes un informācijas,» Ilmārs saka, tomēr iedrošina uz ārzemēm lūkoties gan amatniekus, gan tos, kas viņiem var palīdzēt.
Tirgu labirints
Latvijas amatniekiem ir potenciāls arī Nīderlandes tirdziņos, uzskata Ivonna Kere, kura tajos pārstāv Latvijas akmeņkaļa Aivara Kerliņa darinājumus. Tikai jābūt lielai uzņēmībai un investīcijām. Tirgu Nīderlandē kā tirgotāju valstī ir ļoti daudz un dažādi. «Paiet gads vai divi, kamēr tiek skaidrībā, kurš tirgus paredzēts konkrētajai produkcijai, kurā pilsētā ir vajadzīgā mērķauditorija. Nīderlandē ir pāris simti tirgus organizētāju. Ir tirgi, kuros uz vietu jāstāv rindā. Ja prece ir unikāla, ir vienkāršāk,» Ivonna stāsta. Ja ir vēlme Nīderlandes tirdziņos tirgoties pastāvīgi, tas prasa lielākus ieguldījumus, kas atpakaļ nāk gausi, nepieciešams arī daudz laika, enerģijas, ticības sev un valodu prasmes.
Pagaidām Ivonna tirdziņos manījusi lietuviešu ražojumus, kurus tirgo vācu, angļu vai holandiešu tirgotāji, savukārt par latviešu amatniekiem saka - trūkst uzņēmības un līdzekļu. «Kopš pati esmu Nīderlandē, regulāri saņemu piedāvājumus no latviešu uzņēmējiem Nīderlandes tirgū virzīt arī citas Latvijas preces. Manuprāt, vispirms gan tam cauri ir jāiziet pašam uzņēmējam, lai viņam būtu skaidrs, cik grūti vai viegli tas ir,» viņa teic.
Raugās pasaulē
Piedāvāt savu preci tirdziņos ārzemēs, protams, gribas, saka Dienas uzrunātie amatnieki. Tas dotu papildu noietu, objektīvu novērtējumu produkcijai, teic SIA Domiņa vadītājs Modris Dzerkalis. Uzņēmums ver pārstāvniecību Dublinā, raugās arī uz Angliju un Maskavu. «Interese liela, bet cenas šķiet par augstu,» M. Dzerkalis raksturo ārzemnieku reakciju uz rokām darinātajām Domiņas rotaļlietām un attīstošajām spēlēm, tomēr uzskata, ka savs pircējs tām atradīsies arī ārpus Latvijas. Lai gan uzņēmums esot atvērts sadarbībai, savos tirgus stendos tas tomēr gatavs stāvēt tikai pats. «Mūsu preces pārdevējam vajag lielu kompetenci.»
Uz kooperēšanos naskāks ir linu izstrādājumu ražotājs SIA Dzīpari S. Tā īpašnieku Centa un Intas Silerovu preci ārvalstu tirdziņos jau tirgojuši iepircēji, arī paši braukuši uz Hanzas dienu tirgiem Igaunijā un Vācijā. «Dažiem piedāvājumiem esam arī atteikuši, jo sapratām, ka paliekam pa nullēm. Izmaksas sanāk palielas, un jāzina, kurp braukt. Mūsu lins cilvēkiem patīk, bet pērk piesardzīgi,» stāsta C. Silerovs, tomēr atzīst, ka par amatnieku tirdziņiem ārzemēs domā un meklē arī kooperēšanās iespējas ar citiem ieinteresētajiem.