Katrā Latvijas iedzīvotājā ir arī dārznieka gēns - par to liecina puķpodi uz palodzēm, skaisti, ziedoši balkoni, bagātīgi jāņogu krūmi, kartupeļu talkas un piedalīšanās daiļdārzu konkursos. Latvijas Stādu audzētāju biedrības ik gadu rīkotās Rudens stādu parādes direktorei Sabīnai Altai pagaidām gan nav pašai sava dārza, bet uz mammas īpašumu viņa bieži vien aizved kādu stādu. «Mans dārzs ir uz balkona,» viņa smejas.
Rudens un pavasaris ir īstais laiks stādīšanai, un kur citur, ja ne uz gadatirgiem un stādu parādēm var doties gan pēc stādmateriāla, gan arī pēc padoma. Reizēm dārzu mīļi pēc interesantiem kociņiem vai krūmiem uz stādaudzētavām vai pie kolekcionāriem dodas gluži vai medībās. Taču kopumā dažādības meklējumi nu jau ir rimuši, jo praktiskais latvietis meklē to, kas viņa zemē vislabāk aug. Nosacīti Latvijā ir apmēram četras klimatiskās zonas, stāsta S. Alta. «Visprātīgāk ir iegādāties stādus tajās audzētavās, kas tuvāk mājām,» viņas padoms ir vienkāršs.
Šosestdien notiekošajā Rudens stādu parādē varēs stādus apskatīt, vērtēt un par tiem konsultēties, jo uz pasākumu sabrauks stādu audzētāji gandrīz no 80 saimniecībām. 20. septembrī nozarei stratēģiski zīmīgajā vietā - Bulduru Dārzkopības vidusskolas stādītajā un veidotajā dārzā - pulcēsies gan pārdot, gan pirkt gribētāji. Būs augļu koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādi, arī ziemcietes. Būs arī dārza preču tirgotāji, amatnieki un mājražotāji. Parādes apmeklētāji sezonas lielākajā dārzkopības pasākumā varēs ne tikai apskatīt un iepirkt stādus, bet arī piedalīties orientēšanās stafetē, atpazīstot dārzā augošos kokus, puķes un citus augus. Savukārt Latvijas Stādu audzētāju biedrība sveiks audzētājus, sakot viņiem paldies par ilgstošu dalību šajā pasākumā, kurā tiek piedāvāti tikai Latvijā audzēti stādi.
«Pasākums notiek dārzu rudens sezonas atklāšanas laikā,» teic S. Alta. Viņa novērojusi, kā mainās «mode» dārzu ierīkošanā. Bija vilnis, kad aktuāls bija ražojošais dārzs, pirms tam vairāk bija apzaļumošanas tendence, kad svarīgs pirkums bija skujeņi un kadiķi, tagad tiek meklēti krāsainu lapu un ziedu krūmi. «Rudens tirgus vairāk orientēts uz augļu kociņiem un ogulājiem, ko var pagūt iesakņot vēl šogad,» S. Alta norāda un stāsta - stādu audzēšana kā bizness Latvijā ir nostabilizējusies. Ja pirms 10 gadiem ikvienā stādaudzētavā varēja nopirkt gandrīz visu, patlaban tās ir specializējušās - vienas piedāvā košumdārza stādus, citas - augļu kokus, pat ļoti konkrēti: tikai, piemēram, smiltsērkšķus, ābeles, daudz un dažādus ogulājus. «Mūsējie ir malači! Ņemot vērā, ka stādaudzētājiem nav tāda atbalsta kā lauksaimniekiem, šī nozare ir ļoti aktīva,» stāsta S. Alta. «Arī pircēji ir ļoti izglītoti. Mācās kursos, lasa žurnālus un grāmatas, tāpēc zina, ko meklē, un iepērkas ar katalogiem rokās!»