Kas mudina seniorus pat tik cienījamā vecumā ķerties pie jaunu zināšanu apguves informācijas tehnoloģiju lauciņā?
Tā ar tiem jaunajiem...
Dodamies uz Rīgas 37. vidusskolu, kur jau otro dienu mācās datoru lietot dažādu vecumu seniori.
Gaļina Teplašova, kura gan pie datora šeit nesēž savā dzīvē pirmās dienas, atklāti atzīst - mājās datoru mazliet izmantojot: «Kad meita pārnāk no darba, viņa mani pie tā nosēdina, visu saslēdz un tad varu lasīt ziņas un darboties ar internetu, to es jau protu. Bet meita no darba nāk nogurusi un mācīt man ko vairāk negrib. Zināt, kā ir ar tiem jaunajiem - viņiem viss notiek ātri. Parāda: tā, tā un tā! Un viss. Bet es nespēju izsekot līdzi. Abas zaudējam pacietību, un nekāda prieka no tādas mācīšanās vairs nav.»
Datorkursos starp saviem vienaudžiem tomēr vieglāk, jo skolotāja skaidrojot mierīgi, pacietīgi un visu palēnām, soli pa solītim. «Esmu novērojusi, ka svešus cilvēkus mācīt ir vieglāk, nav liekas nervozēšanas. Tāpēc meitai neko nepārmetu, jo kuram gan gribas pēc darba vēl ķerties pie skološanas?» mierīgi nosaka seniore.
Viņai ir 64 gadi, kundze ir pensijā. Un viņa arī cer iegādāties kādu lētāku datoru, lai pati kļūtu neatkarīgāka, lai nebūtu tuviniekiem jālūdz apmaksāt rēķinus. «Gribu ar visu tikt galā. Turklāt es baidos ar meitas datoru strādāt bez viņas klātbūtnes - pasarg Dies, kaut ko vēl sabojāšu, kaut ko saspiedīšu ne tā. Viņiem, jaunajiem, jau tur pilns ar visu kaut ko ielādētu un izlādētu...» bažas par savu kompetenci pauž kundze.
Viņa priecājas, ka jauniešiem tagad šīs prasmes iemāca skolā. Gaļinas kundze gan piebilst, ka viņas meita kompjūterlietas apguvusi pašmācības ceļā, un cer, ka šie kursi arī pašai būs lielāks stimuls «beidzot to lietu iemācīties».
Lai vairs nav bail
Kā liecina projekta realizētāju Baltijas datoru akadēmijas speciālistu pieredze, pats galvenais uzdevums šajās nodarbībās ir palīdzēt senioriem pārvarēt bailes no datora, kas raksturīgas lielākajai daļai pensijas vecuma cilvēku. Bailes pat tiekot raksturotas kā paniskas... Tāpēc apmācību metodika un mācību materiāli tikuši izstrādāti ar īpašu rūpību, vērā ņemot ne tikai apmācāmo zināšanu līmeni, bet arī daudzas datoru lietošanas praktiskās nianses. Lai arī triju dienu kursi ir šķietami īss laika sprīdis, padarīts tiekot daudz - sākot no datora ieslēgšanas, interneta lietošanas, līdz pat Skype un drošībai internetā.
Jana Buboviča, kura Rīgas 37. vidusskolā pasniedz nodarbības, stāsta, ka strādāt ar senioriem ir liels prieks. «Viņi ir ļoti centīgi! Lieli malači. Zināmā mērā ar gados vecākiem cilvēkiem strādāt ir pat patīkamāk. Viņi zina, ko grib, viņiem ir mērķis un priekšā uzdevums. Viņi paši uz to brīvprātīgi iet,» savus skolniekus raksturo pasniedzēja.
Tiesa, lai pa īstam iemācītos strādāt ar datoru, ar triju dienu kursu vis nepietiek. «Tas ir par maz. Senioriem ir daudz jautājumu, un pasniedzējam, kuram dotas tikai četras stundas dienā, nepietiek laika uz visiem atbildēt. Tomēr šīs apmācības kalpo kā labs pamudinājums,» saka skolotāja.
Turēties laikam līdzi
Paši seniori apliecina šāda projekta nepieciešamību - esot jāiet laikam līdzi. Galvenokārt pensijas vecuma ļaudīm ir nepieciešams sazināties ar bērniem, mazbērniem, jo daudziem tuvinieki vai draugi dzīvo ārzemēs. Gan e-pasta lietošana, gan Skype atvieglotu un padarītu lētāku sazināšanos. Otrs būtisks faktors ir iespēja rēķinus apmaksāt internetā. «Viņi taču grib būt jauni un moderni! Līdzvērtīgi jauniešiem,» uzsver Jana Buboviča.
Vecākā kundze Janas grupiņā ir astoņdesmitgadīgā Ņina Garškova. Pašai kompjūtera mājās vēl nav, un šī ir kundzes pirmā iepazīšanos ar «maģisko kasti». Ņiņa neslēpj - ir liela nedrošība: «Vispirms šajās nodarbībās mēģināšu saprast, vai vispār spēju to visu aptvert. Protams, apzinos, ka pilnībā datoru savā dzīvē neapgūšu. Bet šodien, apmācību otrajā dienā, jau ir sajūta - ja ļoti, ļoti grib, visu var iemācīties. Un, ja man mājās būs dators, varbūt pieteikšos otrreiz kursos.»
Pirmajos kursos galvenais esot apgūt pamatus un iemantot pārliecību par savām spējām - domā Ņinas kundze, kurai mazdēls dzīvojot Anglijā. «Ļoti gribas ar mazdēlu kontaktēties, jo meita ir mirusi. Mazdēliņš man tagad Anglijā mācās.»
Bet Valda Pabērza, kurai ir 73 gadi, pēc šovasar izietajiem kursiem ir iedvesmota. Mājās dators esot mazmazdēlam, un kundze ar to strādā ik dienu apmēram stundu pusotru. Ilgāk gan ne, citādi visa diena paiet kā nebijusi, bet vēl jāpalasa grāmata un jāpaskatās televizors.
«Sākumā gan grūti bija - zināju tikai, ka ir tāda pele un ir tāda bultiņa... Un ar to bultiņu tik grūti trāpīt! Bet tagad no rītiem palasu ziņas TvNetā, Delfos, pārbaudu e-pastu, pasēžu Draugos, tur skatos Vācijā dzīvojošā dēla bildes. Man tagad Draugos ir daudz radu un draugu saradies, arī bildes saliktas,» stāsta Valdas kundze. Vēl viņa internetu izmanto, lai apskatītos transporta kustības sarakstu. Bet esot arī kāds atklājums: «Man datorā ļoti patīk uzspēlēt kārtis! Ļoti interesanti, visiem iesaku mācīties. Man pašai vēl tikai pa Skype vajadzētu iemanīties.»
Vēl var pieteikties!
Ikviens interesents vecumā pēc 50 gadiem vēl var pagūt pieteikties Lattelecom organizētajām datorapmācības nodarbībām līdz pat oktobrim, zvanot uz Pieslēdzies, Latvija! bezmaksas tālruni 80000822, interesējoties savas pilsētas pensionāru biedrībās, kā arī atsaucoties uz pašu skolotāju publicēto kontaktinformāciju. Arī skolotāji, kuri vēlas iesaistīties projektā, aicināti zvanīt uz minēto tālruņa numuru.
Apmācības noslēgsies novembrī.
Mācības tiek organizētas nelielās grupās - līdz 14 dalībniekiem katrā. To ilgums ir trīs dienas, apmācībām veltot četras mācību stundas ik dienu.
Lattelecom sociāli nozīmīgais projekts Pieslēdzies, Latvija! norisinās ar LR Labklājības, Izglītības un zinātnes ministriju atbalstu.