VKKF vadība noskaņota reformēt fonda finansēšanas modeli, piesaistot tā ieņēmumus ekonomiskajiem procesiem valstī un atsakoties no fonda «politiskā jumta».
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, kura bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programmu vada jau vienpadsmit gadu, sarunā ar Dienu notikušo sauc par klaju bērnu tiesību pārkāpumu un solās vērsties pie tiesībsarga. «Grāmatas vienā momentā pazūd no bibliotēku plauktiem,» saka S. Tretjakova, raksturojot bērnu un jauniešu vēlmi lasīt kvalitatīvas grāmatas (programmā iesaistītas 440 bibliotēkas). Pirmajam pusgadam bijuši nepieciešami 25 tūkstoši latu, šobrīd S. Tretjakova vēl nezina, vai un kā programmu varēs realizēt.
Bērnu žūrija, protams, ir tikai viens no kopumā 632 neatbalstītajiem projektiem, kas neiekļāvās 500 tūkstošu latu budžeta rāmī šāgada pirmajā VKKF projektu konkursā. Papildus šai naudai šogad pieejams arī Latvijas valsts mežu (LVM) ziedojums 800 tūkstošu latu apjomā, kas vērtējams kā ļoti nozīmīgs un vērtīgs atbalsts fondam, uzsver VKKF vadītājs Edgars Vērpe. VKKF atbalstu deviņās nozarēs kopumā guva 495 projekti, finansiāli «nosegt» izdevies 17,3% no kopumā pieprasītās naudas. LVM nauda sadalīta piecām prioritātēm (nozīmīgi kultūras pasākumi, atbalsts koru un tautas deju tradīcijai, atbalsts teātriem un koncertorganizācijām, spēlfilmu un dokumentālo filmu tapšana, atbalsts vizuālajai mākslai).
Šobrīd top jauna VKKF darbības stratēģija, kuras mērķis ir izmainīt fonda finansēšanas modeli, iespējams, atgriežoties pie savulaik pārbaudītā modeļa, kur VKKF nauda bija piesaistīta tabakas, alkohola un azartspēļu nodokļiem. Igaunijā šāds modelis saglabāts, Latvijā pret to pagaidām strikti iebildusi Finanšu ministrija, arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende par šo ieceri neiestājas. Cita alternatīva varētu būt konkrēti atskaitījumi no valsts kapitālsabiedrību peļņas, kas tiek novirzīti kultūras, sporta un sociālu programmu finansēšanai.