No 1961. gadā uzslietā mūra, kas līdz 1989. gadam stiepās 155 kilometru garumā un sadalīja Berlīni divās daļās, mūsdienās palikuši tikai atsevišķi fragmenti aptuveni trīs kilometru garumā. Tūkstošiem cilvēku šomēnes pulcējās jau vairākās protesta akcijās, lai nepieļautu, ka tiek nojaukts aptuveni 20 metrus garš posms no tā dēvētās Austrumu puses galerijas, kas ir īpaši populārs apskates objekts Berlīnē arī tūristu vidū.
«Esmu ieradies šeit atbalstam, jo ticu, ka šī ir daļiņa vēstures,» sanākušos cilvēku tūkstošus svētdien uzrunāja 60 gadu vecais D. Haselhofs, kurš berlīniešu vidū papildu popularitāti iemantoja 1989. gada Jaungada koncertā, kurā dziedāja ļaudīm abpus Berlīnes mūrim.
«Tas ir tāpat kā sagraut indiāņu senkapus. Tas ir neprāts! Tas ir pēdējais piemineklis cilvēkiem, kuri gājuši bojā, kā arī pēdējais piemineklis centieniem pēc brīvības,» D. Haselhofu citēja The Local. «Šī mūra pēdējā daļiņa ir patiešām kas svēts.»
Mēģinot šķērsot mūri, līdz 1989. gadam miruši vismaz 136 cilvēki.
Plānus nojaukt Berlīnes mūra fragmentu mēneša sākumā jau izdevās uz laiku apturēt, un arī Berlīnes mērs Klauss Vovereits atzinis, ka iebilst pret nojaukšanu.
«Doma nojaukt daļu mūra, lai uzbūvētu luksusa dzīvokļus, ir stulba,» ziņu aģentūrai AP noteica vietējais iedzīvotājs Rolands Junge. Taču daudzi ir skeptiski, vai D. Haselhofa iesaistīšanās Berlīnes mūra kampaņā spēs ko ietekmēt, taču atzīst, ka jebkura papildu uzmanība var nākt par labu.