Eksperti rosināja veidot divas padomes, nodalot sabiedrisko mediju padomi no komercmediju uzraudzības. Problēmas būtība - NRTP vienlaikus ir LTV un LR kapitāldaļu turētāja un uzrauga arī komercmedijus. Tā netiek ievērots vienlīdzīgas konkurences princips un komercmediji tiek atstāti otrajā plānā, norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts pašreizējo situāciju dēvē par «latentu interešu konfliktu». G. Līdaka pieļauj, ka risinājums var būt sabiedrisko mediju kapitāldaļu turēšanu uzticēt pašu uzņēmumu padomēm. Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēža vietniece Dace Buceniece atzīst, ka juridiski tas esot iespējams. Savukārt I. Brikše uzskata, ka sabiedrisko mediju padomei jābūt atsevišķai institūcijai, kam jāatbild gan par LTV un LR nacionālo pasūtījumu, gan par to finanšu situāciju, toties NEMP - par to, lai elektroniskie mediji ievērotu likumus, konkurences principus.
Tomēr deputāti, gatavojot Elektronisko mediju likumprojektu 2. lasījumam, vienojās, ka jāpaliek vienai padomei, kuras paspārnē jāveido sabiedriski konsultatīvā padome. Tajā varētu darboties sabiedrības pārstāvji, to izveidotu «lielā padome» un tās lēmumi būtu ieteicoši, šādu priekšlikumu apspriešanai piedāvā D. Buceniece. Komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) stāsta, ka bijusi ideja komercmediju uzraudzību nodot Kultūras ministrijai, bet to liedz ES direktīva. Atsevišķas padomes veidot viņas ieskatā nav lietderīgi, jo funkcijas dublēšoties. Savukārt deputāts Boriss Cilēvičs (SC) norāda, ka divu padomju veidošanas priekšlikums nebija pilnīgs, taču par to vēl jādiskutē. Līdz galam neesot atrisināts arī padomes locekļu iecelšanas jautājums - likumprojektā paredzēts, ka kandidātus var izvirzīt nevalstiskas organizācijas, taču padomes locekļus ieceļ Saeima. Tad Saeimas ietekme netiktu mazināta.