Ceturtdien Saeima lems, vai nodot komisijām PCTVL iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz izslēgt 157. pantu, kuru svītrot aicina arī mediju pārstāvji, jo tas dod iespēju saukt žurnālistus individuāli pie kriminālatbildības par neslavas celšanu. Mediju pārstāvji uzskata, ka šādus gadījumus var izskatīt civiltiesiskā kārtībā. Komisijas sēdē viena no vēstules iniciatorēm Arta Ģiga aicināja deputātus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteikt, ka prasība tiesā ceļama tikai pret redakciju, nevis žurnālistu. Arī par šādu likuma grozījumu nodošanu komisijām deputātiem būs jālemj - PCTVL iesniegtais priekšlikums paredz, ka «ar prasību par masu informācijas līdzekļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisku personu».
Deputātu uzstāšanās komisijas sēdē debatēs pagaidām gan vēl ļauj rezervēti raudzīties uz iespējām iecerēto diskusiju pabeigt ar rezultātu - pieņemtiem likuma grozījumiem, jo vairāki runātāji tās uzlūkoja ar šaubām. Turklāt Jāņos beidzas Saeimas pavasara sesija. Oskars Kastēns (LPP/LC) gan sacīja, ka būtu gatavs atbalstīt Krimināllikuma 157. panta svītrošanu, bet tikai tad, kad žurnālisti būs izstrādājuši visiem medijiem saistošus profesionālās ētikas standartus, jo pašlaik par tādu kodeksu nekas neesot zināms. Vairāki runātāji arī norādīja uz mediju pārstāvju atbildību par uzrakstīto vārdu vai pārraidīto sižetu.
Žurnālistu vēstule tapa pēc kratīšanas LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, meklējot pierādījumus Neo lietā, taču vēstules autori tajā neaizstāv žurnālisti, bet tikai ierosina vairākus grozījumus likumos, lai novērstu centienus ierobežot preses brīvību un žurnālistu iespējas veikt savu darbu. Viena no vēstules autorēm Gunta Sloga pēc komisijas sēdes atzina, ka deputātu vēlēšanās sākt diskusiju jau ir laba ziņa, jo - kamēr cilvēki ir gatavi diskutēt, tas ir jādara, un ir iespējams rast kompromisus. Žurnālisti, konsultējoties ar juristiem, gatavojas iesniegt komisijā konkrētus priekšlikumus.