Diena jau ziņoja, ka Maksātnespējas likuma izstrāde tuvojas finišam un nākamajā ceturtdienā to trešajā un galīgajā lasījuma paredzēts pieņemt Saeimā. Likums ir svarīgs daudziem kredītņēmējiem, kas netiek galā ar saviem maksājumiem. Tas piedāvā ceļu, kā bankrotēt un neļaut parādu nastai mocīt cilvēkus gadiem.
Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka bankrotējušas personas maksātspēja tiek atjaunota vēlākais divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem. Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem. Pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.
Pašreizējā 2. lasījumā pieņemtā likuma redakcija paredzēja, ka maksātspēju sliktākajā gadījumā var atjaunot tikai pēc pieciem gadiem, turklāt noteica arī zemāko mēnēša maksājuma slieksni - 180 latus. Ja maksātspēju grib atjaunot agrāk, tad jāspēj segt noteikts parāda procentuālais apmērs.
K. Šļakota par šo radikālo pavērsienu ironizēja, ka priekšvēlēšanu gaisotnē vienmēr vieglāk par sliktajām būs padarīt bankas. «Mēs tīšuprāt atbalstām spekulantus un treknos runčus,» norādīja banku pārstāvis.
Savukārt komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) pēc vairāku stundu ilgās sēdes atzina, ka deputātu atbalstītajā ierosinājumā tomēr ir ievērots samērīguma princips, jo arī bankām ir jāuzņemas atbildība par savulaik īstenoto neapdomīgo kreditēšanu.
Plānots, ka Maksātnespējas likums spēkā stāsies 1. novembrī.