Brīnumainā ikona, kura saskaņā ar leģendu XVII gadsimtā krievu, poļu un zviedru kara laikos atrasta Daugavas ūdeņos, nu jau otro gadu atgriezusies Jēkabpilī un 25. jūlijā pulcina dažādu kristīgo konfesiju svētceļniekus. Bet lilijas izaugušas klostera dārzā, kur gan ar klostera vadības, gan ar pilsētas iedzīvotāju pūliņiem tiek veidoti liliju stādījumi. Kā uzskata viena no akcijas iniciatorēm vides un tūrisma attīstības kluba _Sēlija_ vadītāja Rasma Draška, Jēkabpilij ir jākļūst par Latvijas liliju galvaspilsētu, lai iemūžinātu Jēkabpils goda pilsoņa slavenā liliju kolekcionāra Viktora Orehova (1909-1998) piemiņu. Kolekcionārs izveidojis ap 450 gladiolu un 300 liliju šķirņu, kas atnesušas Latvijai pasaules slavu. Starptautiskajā liliju sarakstā ir reģistrētas vairāk nekā 130 Orehova jaunšķirnes.
Ar svētību
Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera vasaras saules izdedzinātajā dārzā lilijas veido vairākus plašus stādījumus. Lielākā daļa ziedu tveicē jau noziedējusi. Klostera kalpotāja Tatjana saudzīgi paceļ līdz zemei noliekušos smago liliju kātu, uz kura greznojas bagātīgs ziedu kronis, balti atvizmodams uz melnā mūķenes tērpa krokām. «Man gribējās, lai te būtu skaistāk. Sāku pa mazumiņam, katram darbam prasīju svētību no savas garīgās vadības. Mani svētīja, es darīju. Vedām zemi, meklējām stādus, vietējie iedzīvotāji sāka akciju, tā pagājušā gada septembrī kopīgi iedēstījām liliju stādījumus. Lilija ir Dievmātes zieds, tas dara dvēseli cēlāku.» Ar sava garīgā vadītāja svētību Tatjana šajā klosterī uzturas jau otro gadu, visu savu laiku veltīdama lūgšanām un darbam. Viņa stāsta, ka klostera iemītnieki, starp kuriem ir gan iesvētīti mūki, gan cilvēki, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vietām un neatrod sev citas mājas, ļoti mīl skaistumu un labprāt palīdz kopt ziedus. Bez lilijām te ir dažādu šķirņu peoniju, kliņģerīšu un petūniju stādījumi. Tatjana pasmaida, ka tagad vairāk esot jāstāda rozes, lai to ērkšķi aizsargātu liliju stādījumus no klostera četrkājainajiem iemītniekiem suņiem, kas nodarot postu puķu dobēm. «Te gar malu būs tūju rinda, bet svētkos vāksim ziedojumus dakstiņu iegādei, lai atjaunotu klostera žogu. Viens dakstiņš maksā 56 santīmus, katrs varēs iegādāties savu dakstiņu un ziedot to klosterim. Gribētos jau, lai te viss būtu iekopts. Tūristi brauc ļoti daudz, pat no ārzemēm.»
Liliju galvaspilsēta
Kā stāsta Rasma Draška, ideja Jēkabpils Svētā Gara klostera dārzā veidot liliju stādījumus radusies pēc kādas nejaušas sarunas ar klostera igumenu tēvu Aleksiju. Viņš pajautājis vides un tūrisma attīstības kluba Sēlija gidei, kura klosterī vadījusi ekskursiju, kāpēc Jēkabpilī ir tik daudz liliju. Izrādās, vēl daudzos jēkabpiliešu dārzos aug Viktora Orehova izveidoto šķirņu lilijas. Klostera vadītājs par to ļoti ieinteresējies, un pilsētas nevalstiskās organizācijas nolēmušas sarūpēt klosterim dāvanu pateicībā par lūgšanām un svētībām. Atsaukušies vairāk nekā pussimt ziedotāju. Pagājušā gada rudenī tikusi sarīkota liliju stādīšanas talka. Kā atzīstas Rasma, sirds drebējusi bailēs, ka aukstajā ziemā liliju stādījumi varētu izsalt, taču vasarā tie krāšņi uzziedējuši. Tagad tiek aicinātas atsaukties arī citas sabiedriskās iestādes, kuras būtu ar mieru savā teritorijā uzņemt liliju stādījumus. Stādu ziedojumus un stādīšanas talku organizēs nevalstiskā organizācija, taču saimniekiem pašiem būs šie stādījumi jākopj. Pirmais esot pieteicies Jēkabpils represēto klubs, un Tatjana aicina nākamvasar atbraukt uz klosteri, kur jau būšot vesels liliju dārzs.