Jāspēj ātri reaģēt
Kas ir cilvēki, kurus arī šodien darba devēji pieņem darbā? Rezumējot uzņēmēju un personāla speciālistu teikto - tie ir profesionāļi, it sevišķi strādnieki un finanšu speciālisti, kam uzņēmumos jātiek galā ar izmaksu samazināšanu un iepriekšējos gados iesākto projektu sekām. Tāpēc vieni no pieprasītākajiem ir vadītāji ar finanšu pārvaldības zināšanām un spēju ātri un elastīgi reaģēt. To apliecina arī personāla atlases kompānijas Fontes valdes locekle Betija Putniņa. Viņa uzskaita amatus, kuros joprojām ir pieprasīti darbinieki: finanšu speciālisti, pārdošanas speciālisti un uzņēmumu vadītāji.
Turklāt šīs vakances bieži vien atbrīvojas tieši tāpēc, ka uzņēmumi maina iepriekšējos darbiniekus pret tiem, kas labāk piemēroti krīzes situācijai. Priekšrocības ir tiem, kas, piesakoties amatam, spēj uzrādīt labi redzamus sasniegumus iepriekšējās darbavietās un ir ar labu reputāciju. CV-Online Latvia Personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius priekšrocību sarakstu papildina ar tiem, kas māk noformēt savu CV un arī pārrunās sevi pasniegt, zina vismaz latviešu, krievu un angļu valodu, ir ilgi strādājuši iepriekšējās darbavietās, nevis bieži mainījuši darbu. Lielāka uzmanība nekā iepriekš tiek pievērsta arī rekomendācijām no iepriekšējiem darba devējiem.
Uzņēmumiem tagad īpaši svarīga kļūst arī jaunu klientu piesaistīšana un mārketings. Ar to pieņemšanu jaunajā darbā skaidro Elita Račiņa, kas tagad apdrošināšanas kompānijā If Latvia atbild par projektu letakpasam.lv, bet iepriekš strādājusi Parex bankā par Karšu daļas Mārketinga nodaļas vadītāju. Savukārt informācijas sistēmu audita speciālistes Astras Merkeles pieredze liecina - uzņēmumi tagad īpaši lielu uzmanību pievērš visu procesu efektivitātei un precizitātei, tāpēc arī meklē darbiniekus ar to saistītajos amatos, kas ļāvis arī viņai pie jauna darba tikt nepilna mēneša laikā.
Tas, ka rūpniecības uzņēmumi joprojām saglabā dzīvotspēju un pēc ekspertu prognozēm varētu būt vieni no pirmajiem, kas atkopsies līdz ar eksporta tirgu atdzīvošanos, nosaka arī pietiekami lielo pieprasījumu pēc strādniekiem jau tagad un tuvākajā nākotnē. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aplēsēm šī gada otrajā pusē Latvijā paredzami teju 10 tūkstoši jaunu darbavietu un pieprasītākās profesijas tuvākajos mēnešos būs augļu audzēšanas laukstrādnieki, telefonsakaru operatori, apsargi, klientu un pārdošanas konsultanti, palīgstrādnieki, namdari, programmētāji, kasieri un bārmeņi.
Bez darba un profesijas
Par aktualitāti vismaz metālrūpniecības nozarē kļuvusi arī tendence, ka «meistars kļūst par brigadieri un brigadieris - par strādnieku», saka a/s Severstaļlat personāla un kvalitātes vadības direktors Artūrs Graudiņš. Viņš uzsver, ka administratīvo darbu darītājiem šodien jābūt gataviem strādāt arī fizisku darbu, lai vēlāk atkal atgrieztos vadības amatos. Arī Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pārkvalifikāciju no baltajām apkaklītēm uz zilajām (no vadītājiem uz strādniekiem) redz kā iespēju daudziem, kam teorētiski var draudēt darba zaudēšana un kas var nonākt pie izvēles «vai nu braukt prom un slaucīt ielu Īrijā, vai strādāt pie darba galda Latvijā». Sarunas ar uzņēmējiem liecina - par strādnieku darbu sākuši vairāk interesēties arī jaunieši. To pierāda strauji augošais studētgribētāju skaits koledžas līmeņa programmās, kas piedāvā praktiskas ievirzes izglītību salīdzinoši īsā laikā. Tomēr patlaban lielāko daļu no bezdarbnieku skaita veido cilvēki bez profesijas - 45% bezdarbnieku ir vidējā vai pamatizglītība, liecina jaunākie NVA dati.
Pievilcīgāki investoriem
Skaidrojot uzņēmumu plānus darbinieku piesaistīšanā, Diena aptaujāja arī lielākos Latvijas rūpniecības uzņēmumus kokrūpniecības, metālrūpniecības, būvmateriālu, pārtikas un farmācijas nozarē. Lielākā daļa no tiem atzīst, ka 70% pensiju samazinājums strādājošajiem pensionāriem licis no darba aiziet salīdzinoši mazai daļai pensijas vecuma darbinieku. Tāpēc uzņēmumi tuvākajos mēnešos plāno tikai nedaudzu darbinieku pieņemšanu un lielākoties iecerējuši tos meklēt jau izveidotajā pretendentu lokā.
Sarunās ar rūpniecības uzņēmumu personāla vadītājiem izkristalizējās vēl viena profesija, kurā arī tagad ir nevis bezdarbs, bet pat darbinieku trūkums: farmācijas, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas nepieciešami ne vien zāļu, bet arī, piemēram, kosmētikas izgatavotājiem. Zāļu ražotāja Grindeks Personāla departamenta vadītāja Dace Šaitere stāsta, ka nupat sešu nepieciešamo speciālistu meklēšana uzņēmumam prasījusi veselu mēnesi. Iemesls - daudzo bezdarbnieku vidū ir ļoti maz cilvēku ar profesionālo izglītību šajā nozarē, jo Latvijā tos sagatavo tikai Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā un Rīgas valsts tehnikumā. D.Šaitere atzīst - pieprasījums pēc šādas specializācijas darbiniekiem nemazināsies arī turpmākajos gados, tāpēc tā ir viena no perspektīvākajām profesijām arī šībrīža vidusskolēniem un tiem, kas vēlas mainīt nodarbošanos.
Uz izglītošanos aicina arī NVA direktore Baiba Paševica, īpaši norādot uz gados jauniem bezdarbniekiem. Īstermiņā tā ir iespēja mācīties kādā no valsts apmaksātām programmām un saņemt arī stipendiju, bet ilgtermiņā izglītotāks darbaspēks padarīs Latviju pievilcīgāku investoriem un konkurētspējīgāku citu valstu vidū.
Taču mācības tehnikumā, koledžā vai augstskolā nav vienīgais veids, kā sagādāt sev glābšanas riņķi darba zaudēšanas gadījumā.
Plāns B
A.Graudiņš uzsver - lai justos drošāk, pietiek arī ar diezgan vienkāršām prasmēm: «Lai cilvēks vienmēr atrastu darbu, viņam ir jābūt ar datorprasmēm, vismaz divu vai trīs valodu zināšanām un autovadītāja tiesībām. Ja ir šīs trīs lietas, cilvēks var strādāt dažādi atalgotu un patīkamu darbu, bet pavisam bez tā ir faktiski neiespējams palikt.» Viņa teikto apstiprina arī nupat pabeigtas NVA darba devēju aptaujas rezultāti - viņiem darbiniekos svarīgākās ir latviešu valodas un svešvalodu zināšanas, komunikabilitāte, datorprasmes un auto vadīšanas prasmes. Tops ir stabils jau ilgstoši, taču nupat tam pievienojusies vēl viena prasība, kas Eiropas darba devējiem kļuvusi aktuāla jau pērn - prasme strādāt pārmaiņu apstākļos.
Divas profesijas dažādās nozarēs ir labāk nekā viena - tas ir viens no veidiem, kā palielināt izredzes atrast jaunu darbu, ja esošais izrādīsies neperspektīvs. Arī Anastasija (vārds mainīts), kas strādā mediju nozarē, pret bezdarba risku nolēmusi apdrošināties ar papildu profesijas apgūšanu. Četrus gadus nodarbojusies ar jogu, sākumā viņa izlēma pakāpties līdz pasniedzējas līmenim, taču tas joprojām palicis «hobijs ar iespēju gūt nelielus ienākumus. Tagad uz to skatos kā uz reālu plānu B, kas varētu kļūt par galveno ienākumu avotu».
Tomēr ienākumi jaunajā darbā, pat ja tas amata ziņā ir līdzvērtīgs iepriekšējam, var būt ievērojami mazāki. Lai gan daļa no Dienas aptaujātajiem jauna darba atradējiem un personāla speciālistiem uzsver, ka algas līmeņa kritums, mainot darbu šībrīža situācijā, nav obligāts nosacījums, I.Gricius lēš, ka, atrodot jaunu darbu līdzīgā amatā, jārēķinās ar algu, kas ir par 20-40 vai pat 50% mazāka nekā iepriekš. Savukārt žurnāliste, kas darbu vienā medijā nomainījusi pret darbu citā, secina: «Veidojas situācija, kad viens otrs darbu saglabāt pamanījies sekretārs vai sētnieks kādu laiciņu saņems lielāku algu nekā, piemēram, darbu zaudējis un citā vietā atradis kredītspeciālists ar augstāko izglītību.»