Rīdzinieku treneris Juliuss Šuplers bija izšķīries par drosmīgu, bet pamatotu soli. Neizteiksmīgi spēlējošais Roberts Petrovickis un vārtu garšu pazaudējušais Tomašs Surovijs tika nosūtīti uz ceturto maiņu, kurā spēlēja kopā ar Robertu Bukartu. Par Aleksandra Ņiživija partneriem kļuva jaunie uzbrucēji Vitālijs Karamnovs un Andris Džeriņš. Reabilitēšanās pazīmes nebija manāmas, un Šuplera pēcspēles izteikumi, visticamāk, bija veltīti kādam no šo divu maiņu spēlētājiem. «Teikšu atklāti, ka dažos spēlētājos nesaskatīju pietiekamu pašatdevi.»
Šupleram bija pamats runāt arī par tiesnešu darbību, taču atšķirībā no iepriekšējā mača Jaroslavļā, kad arbitru tēma uzpeldēja «caur puķēm», šoreiz Juliuss klusēja. 90 soda minūtes, no kurām lauvas tiesu savāca Lauris Dārziņš jau pēc spēles beigu signāla (40 min) un Jānis Sprukts otrajā trešdaļā (30 min), ir ievērojams skaitlis. Sprukta un Dārziņa gadījumā gan virsroku ņēma emocijas, un pieņemu, ka gan jau tiesnesis tika nosaukts vārdā, par kuru saņem lielos sodus. Drīzāk jārunā par spēles epizodēm, kad Vjačeslavs Bulanovs un Konstantīns Oļeņins ieraudzīja to, kā nebija, un nesaskatīja to, kas bija. Piemēram, mača beigās Ģirts Ankipāns palika guļam, uz ledus atstājot asins traipus, bet soģi Atlant tā arī nesodīja. Kāda starpība - nejauši vai tīši, sitiens pa seju ir pārkāpums.
«Noteikti rakstīsim protestu. Vienu reizi to jau izdarījām, kad mums neieskaitīja vārtu guvumu, un, kā zināt, to tiesnesi diskvalificēja līdz sezonas beigām,» Dinamo Rīga galvenais akcionārs Juris Savickis svētdien telefonsarunā Dienai norādīja, ka komandas vadība arī šajā gadījumā parādīs mugurkaulu.
Četru spēļu garumā iestiepusies Dinamo zaudējumu sērija. Laiks sasparoties!