NATO valstu norma aizsardzības izdevumiem ir 2% no IKP. Ne visas dalībvalstis to pilda, patiesībā lielākā daļa to nepilda, īpaši krīzes laikā. Tomēr, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, NATO valstis cenšas savas apņemšanās pildīt, īpaši tās, kuras labāk apzinās potenciālos draudus. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija jau 2012. gadā sasniegs nepilnus 2% no IKP aizsardzībai. Latvija? «Tuvākajā laikā mums būs grūti piecos septiņos gados sasniegt divus procentus,» teic Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Šī ir ļoti interesanta frāze no varas partijas pārstāvja puses - tā izskaidro, ko nozīmē «tuvākais laiks» Vienotības ministra izpratnē. Pieci līdz septiņi gadi. Atšķirībā no Vilka kunga optimisma aizsardzības ministrs gan mēģina būt diplomāts, tomēr sanāk kareiviski tiešs. Acīmredzot, pēc Pabrika kunga pārstāvētā politiskā spēka domām, Latvijas tautsaimniecība vēl piecus līdz septiņus gadus nebūs tādā stāvoklī, lai spētu atvēlēt 2% no IKP aizsardzībai.
Ir milzīga atšķirība starp ASV un Latvijas izdevumiem aizsardzībai. ASV izdevumi aizsardzībai nav tikai izdevumi - ar aizsardzības sektoru saistītajās nozarēs tie ir ienākumi. ASV aizsardzības izdevumi ir ienākumi aviācijas, kuģubūves, augsto tehnoloģiju un IT, mašīnbūves, metalurģijas, ķīmiskajā rūpniecībā un virknē citu nozaru. Latvijā izdevumi aizsardzībai ir galvenokārt tikai izdevumi, kas ir gan svarīgi valsts drošībai, bet nesilda ekonomiku.